Norises vietā uzstādītas pārģērbšanās vietas, kā arī pasākuma apmeklētājiem tiek piedāvāta karsta tēja, novēroja portāls "Delfi".
No seniem laikiem 19. janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā Baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem – Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem – Dieva Trīs Personu (Svētās Trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta.
Kā vēsta informācija Latvijas pareizticīgās baznīcas mājaslapā, šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus.
Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par "lielo agiasmu" jeb svētumu.
Savulaik ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpni, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā.
PSRS gados ūdens iesvētīšana zem atklātām debesīm nebija iespējama. Ūdeni iesvētīja tikai pareizticīgo baznīcās, bet krusta gājienu tradīcija tika pārtraukta, savukārt pēdējo gadu laikā šādi krusta gājieni uz tuvāko ūdenstilpni un ūdens iesvētīšana tajā ar sekojošu gremdēšanos iesvētītajā ūdenī 19. janvārī notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā, atzīmē Latvijas Pareizticīgās baznīcas Preses dienestā.
Jau septīto gadu Latvijas Pareizticīgā Baznīca turpina ūdens iesvētīšanas tradīciju arī Rīgā, Daugavas ūdeņos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!