Ekonomikas ministrijas ēku Brīvības ielā klasificē kā graustu un piemēro paaugstinātu NĪN  (70)

Pagājušajā nedēļā komisija vērtēja, kā tiek ievērots aizliegums neaizklāt ar aizsargtīkliem jeb "zaļajiem sietiem" Rīgas ēkas. Kā viens no īpašumiem tika vērtēta arī Brīvības ielā 55 esošā EM ēka, kuras pārvaldnieks ir Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Jau sākotnēji Burovs pauda pārsteigumu par VNĪ izvēlēto pārstāvi sēdē. "Viņi bija atsūtījuši klientu centra vadītāju un ēkas apsaimniekotāju, taču, manuprāt, šiem cilvēkiem nav jābūt un viņi arī nav kompetenti atbildēt par ēkas tehniski slikto stāvokli," sacīja Burovs. Tāpat pārstāvji paziņojuši, ka, lai pasargātu iedzīvotājus no atsevišķu ēkas fasādes daļu nokrišanas, ēku plānots apjozt ar zaļo aizsargtīklu.

Sarunas rezultātā pārstāves norādījušas, ka īpašums esot sakārtots un tehniski apsekots, taču uzrādīt apsekošanas rezultātus komisijas locekļiem nevarēja. Tāpat viņas nespēja atbildēt uz jautājumu par to - kāpēc ēkai nepieciešams aplikt sietu, ja reiz tā esot sakārtota un kāpēc plānots aplikt sietu, nevis ieguldīt naudu fasādes atjaunošanā.

"Viņas teica, šo zaļo celtniecības sietu plānots aplikt drošības labad, bet tajā mājā ir Ekonomikas ministrija, vairāku uzņēmumu biroji un darbiniekiem tagad uz ārpasauli būs jāskatās caur kaut kādu zaļu baneru? Tas neiztur nekādu kritiku," apgalvo Burovs.

Viņš pastāstīja, ka šāda VNĪ neizdarība neesot pirmais gadījums un pirms pāris gadiem līdzīga situācija bijusi ar Arsenāla muzeja ēku. "Tai mājai mēs piešķīrām paaugstinātu nodokļa likmi 3% apmērā, taču VNĪ šo soda naudu lika maksāt nomniekam, kas ir Kultūras ministrija. Manuprāt, tas nav godīgi un ministrija nav vainīga pie VNĪ neizdarības un šādā veidā VNĪ nekādu sodu nemaz neizjūt," skaidroja deputāts, norādot, ka šādi īpašumi VNĪ pārziņā ir vairāki. Viņaprāt, nodokļu pamatlikme būtu jāmaksā nomniekam, bet soda piešķirtais apmērs - VNĪ.

Komisija nolēma būvi klasificēt kā B kategorijas graustu un piemēroja paaugstināto nekustamo īpašumu nodokļa (NĪN) likmi 3% apmērā.

Kopumā komisija skatījusi astoņu Rīgā esošu ēku tehnisko stāvokli, tai skaitā - trīs Rīgā esošo augstskolu ēkas.

Rīgas ekonomikas augstskola pērn oktobrī Īpašumu departamentu informēja, ka celtniecības siets uz Strēlnieku ielā 4A esošās ēkas tika izvietots, lai pasargātu apmeklētājus no iespējamiem krītošiem apmetuma gabaliem. Sēdē augstskolas pārstāvji norādīja, ka ir panākta vienošanās par ēkas fasādes daļas apliecinājuma kartes sagatavošanu un saskaņošanu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Rīgas pilsētas būvvaldē līdz 2018.gada martam, pēc kā tiks uzsākti remontdarbi.

Tāpat skola plānojot pieteikties uz īpašumu departamenta līdzfinansējumu konkursu fasādes atjaunošanas darbiem. Komisija nolēma ēkas īpašniekiem uzdot veikt konkrētus darbus ēkas sakārtošanā un šo jautājumu skatīt atkārtoti šī gada aprīlī.

Rīgas Juridiskajai augstskolai piederošo ēku Alberta ielā 13 komisija lēma klasificēt kā B kategorijas graustu un piemēroja paaugstināto NĪN. "Mēs uzticējām viņiem līdz 9.februārim veikt dažādus pasākumus, lai novērstu ēkas bīstamību garāmgājējiem un 9.februāra sēdē šo jautājumu skatīsim atkārtoti. Ja pasākumi būs veikti - likmi atcelsim," sacīja Burovs.

Savukārt par augstskolas "RISEBA" pārstāvji pastāstīja, ka ēkām Meža ielā 3 un Sētas ielā 3 remontdarbi tiks uzsākti šovasar, laikā, kad studenti būs devušies vasaras brīvlaikā. Darbu izmaksas tiek lēstas 65 000 eiro apmērā.

Kopš 2015.gada Rīgas domes noteikumi nosaka, ka dekoratīvo pārsegu var izvietot tikai uz C kategorijas vidi degradējošām būvēm ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas atļauju.

No pērnā gada 1.septembra Rīgas ēkas vairs nedrīkst nosegt ar aizsargtīkliem, kas faktiski noslēpj vai aizsedz būvju vizuālo vai tehnisko stāvokli pasliktinošas pazīmes.