Foto: DELFI
Pāvilostā jūras krastā uzbūvētais objekts Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrā 2011. gadā fiksēts kā "būvniecībā esošs pontons", nevis, kā izskanējis iepriekš, "būvniecībā esošs kuģis". Ņemot vērā, ka šāda reģistrēšana ir brīvprātīga, šis statuss tam ir aktuāls arī pašlaik, portālam "Delfi" skaidroja LJA sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne.

Viņa arī skaidro, ka Latvijas likumdošana nenosaka, cik ilgā laikā šāda pontona būvniecība būtu jānoslēdz.

"Pontonu reģistrēšana, arī būvniecības stadijā esošu, nav obligāta, bet to var darīt, lai pēc tam sakārtotu īpašuma tiesības. Tā ir īpašnieka izvēle – ja viņš zina, ka gribēs gatavo pontonu reģistrēt Kuģu reģistrā, tad reģistrē to jau kā būvniecības stadijā esošu. Taču faktiski tas neuzliek viņam par pienākumu ne šo būvniecību pabeigt, ne arī jau pabeigto pontonu piereģistrēt Kuģu reģistrā – likums to nenosaka," skaidro Kočāne.

Kočāne arī piebilst, ka objekta būvniecības apsekošanas laikā pontonu reģistrēšana ir notikusi divreiz – gan 2011. gadā, gan 2012. gadā.

"Mēs nevaram apstiprināt, ka ēka tiešām uzbūvēta uz tā pontona, ko mēs apsekojām, jo vairāk tādēļ, ka 2011. gadā inspektors apsekoja vienu, bet 2012. gadā citu būvniecības stadijā esošu pontonu," precizē LJA pārstāve.

"Neviens no pontoniem nav reģistrēts kā kuģis. Šāda apzīmējuma lietošana ir nekorekta, taču lieta tāda, ka Latvijā ir tikai Kuģu reģistrs, tādēļ visas peldošās konstrukcijas un kuģošanas līdzekļi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, savukārt būvniecības stadijā esošie peldlīdzekļi tiek ierakstīti būvniecības stadijā esošu kuģu reģistrācijas grāmatā – jo, atkal, nav būvniecības stadijā esošo laivu, pontonu reģistrācijas grāmatas. Taču šīs konstrukcijas ir ierakstītas kā pontoni. Tās ir peldošas konstrukcijas, kas nekad nebūs kuģi," portālam "Delfi" uzsver LJA pārstāve.

Kā ziņots, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, ziņoja laikraksts "Kursas laiks". Cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis, rakstīja laikraksts.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA "Alco" saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", 2013. gada 6. februārī Administratīvajā rajona tiesā tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA "Alco" bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā "Oļi" Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi "metāla režģu un pontonu konstrukciju". Konstrukcijas augstums esot bijis aptuveni 1,7 – 2,1 metri, platums - aptuveni 15 metri, bet garums – aptuveni 35 metri. Valsts vides dienests uzskatīja, ka SIA "Alco" ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 8. punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57. pantu SIA "Alco" bija sodīta ar naudas sodu.

Līdz ar to no tiesas sprieduma noprotams, ka strīds tiesā nav bijis par to, vai būvniecībā esošā konstrukcija ir vai nav kuģis, bet gan par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu piemēroto sodu.

Degvielas tirgotāja "Alco" īpašnieks ir Argods Lūsiņš. "Dienas Biznesa" apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9. vietā ar 43 miljoniem eiro.

Lūsiņš savulaik publiski atzinis, ka mēdz neievērot būvniecības noteikumus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Talsu novada domes 2010. gada 15. aprīļa sēdē viņš sacījis, ka ir īstenojis daudzas būvniecības ieceres, par kurām jāatbild. "Apzinos, ka pārkāpju likumdošanu, bet ja es to nedarītu, tad viss apstātos," domes sēdē sacījis uzņēmējs, aizstāvot savu viedokli jautājumā par veikala "Maxima" būvniecību Talsos. "Es atvainojos par to, ka daudzas reizes tā rīkojamies," teicis Lūsiņš. Kā izriet no domes sēdes protokola, uzņēmēja skatījumā "dažreiz jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu, ignorējot formālo būvniecības likumdošanu".

SIA "Alco" 2016. gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!