"Varu izteikt tikai līdzjūtību Pāvilostas kolēģiem, jo tie beigu beigās izrādīsies visvairāk vainīgie. Atceroties savu pieredzi, arī mums šis īpašnieks bija Valmierā. Nebija vienkārši," sēdes laikā skaidroja bijušais Valmieras mērs Boķis.
Sarunā ar "Delfi" Boķis precizēja, ka laikā, kamēr viņš bija Valmieras mērs, pašvaldībai ilgāku laiku nav izdevies atrisināt situāciju ar kādu Lūsiņam piederošu privātīpašumu. Politiķis gan piebilda, ka risinājumu izdevies atrast bez tiesas palīdzības.
Deputāta ieskatā, nav nepieciešams "mājas-kuģa" situācijas dēļ rosināt jaunus likuma grozījumus. Tas, kā uzskata Boķis, parādītu, ka ir normāli sarežģītām individuālām problēmām piemērot likuma izmaiņas, nevis risināt tās pēc būtības.
Viņaprāt, situācija jārisina sarunu ceļā.
"Vispirms jāmēģina sarunu ceļā vienoties, ka īpašumu pārvāc uz savu zemi. Otrs variants, ka ir likumīgie ceļi - konsultējoties attiecīgi ar advokātiem, kādam tā vieta ir jānovāc – vai nu īpašnieks pats novāc, vai pašvaldībai ir jānovāc un par to jāpiedzen līdzekļi," uzskata Boķis.
Ziņots, ka, lai atrisinātu situāciju Pāvilostā, kur jūras krastā uzbūvēts objekts Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrā 2011. gadā fiksēts kā "būvniecībā esošs pontons", Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicinājusi iesaistīties piecas ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Satiksmes ministriju (SM), Tieslietu ministriju (TM), Ekonomikas ministriju (EM) un Zemkopības ministriju (ZM), portālam "Delfi" apliecināja komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA).
Kā ziņots, Valsts vides dienests pirms pieciem gadiem Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA "Alco" saistībā ar kādas konstrukcijas jūras krastā būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.
Kā noskaidroja portāls "Delfi", 2013. gada 6. februārī Administratīvajā rajona tiesā tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā "Alco" bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā "Oļi" Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi "metāla režģu un pontonu konstrukciju". Konstrukcijas augstums esot bijis aptuveni 1,7 – 2,1 metri, platums - aptuveni 15 metri, bet garums – aptuveni 35 metri. Valsts vides dienests uzskatīja, ka "Alco" pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 8. punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57. pantu "Alco" bija sodīta ar naudas sodu.
Līdz ar to no tiesas sprieduma noprotams, ka strīds tiesā nav bijis par to, vai būvniecībā esošā konstrukcija ir vai nav kuģis, bet gan par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu piemēroto sodu.
Degvielas tirgotāja "Alco" īpašnieks ir Argods Lūsiņš. "Dienas Biznesa" apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9. vietā ar 43 miljoniem eiro.
Lūsiņš savulaik publiski atzinis, ka mēdz neievērot būvniecības noteikumus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Talsu novada domes 2010. gada 15. aprīļa sēdē viņš sacījis, ka ir īstenojis daudzas būvniecības ieceres, par kurām jāatbild. "Apzinos, ka pārkāpju likumdošanu, bet, ja es to nedarītu, tad viss apstātos," domes sēdē sacījis uzņēmējs, aizstāvot savu viedokli jautājumā par veikala "Maxima" būvniecību Talsos. "Es atvainojos par to, ka daudzas reizes tā rīkojamies," teicis Lūsiņš. Kā izriet no domes sēdes protokola, uzņēmēja skatījumā "dažreiz jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu, ignorējot formālo būvniecības likumdošanu".
"Alco" 2016. gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
