'Māja-kuģis' Pāvilostā: Koļegova Lūsiņa rīcību nodēvē par bezkaunīgu  (197)

"Tajā brīdī, kad VVD konstatēja, ka tur notiek kādas darbības, attiecīgi, sagatavoja dokumentus, uzrakstīja administratīvā pārkāpumu protokolu. Runa bija par konstrukcijas esamību. Mūsuprāt, aizsargjoslu likums to nepieļauj. Tiesvedības procesā otrās instances tiesa mums argumentēja, ka tā konstrukcija tur var atrasties un ka tā darbība notiek likumīgi," sacīja Koļegova.

"Attiecībā pret zemes īpašuma tiesībām 2012. un 2013. gadā mums ne tuvu nebija tādas tehniskās iespējas noskaidrot zemes īpašumu robežas, salīdzinot, kādas tās ir tagad. Toreiz VVD un tiesa vadījās no informācijas, ka šī darbība notiek uz privātpersonas zemes," skaidroja Koļegova.

"Es gribu teikt, ka, atrodot šo robu likumā, VVD īpašnieka rīcību vērtē kā bezkaunīgu. Mēs esam piedzīvojuši tādus laikus, kad piekraste bija pilna pārvietojamiem dažādiem vagoniņiem, pēc tam bija palīgēku bums, kad cilvēki dzīvoja klētiņās, pagrabos, tīklu būdās, siltumnīcās un citādās ēkās. Šī kārtējā cilvēka vēlme uzbūvēt kaut kādas dzīvojamās mājas ir nerimstoša," sacīja Koļegova.

Ziņots, ka, lai atrisinātu situāciju Pāvilostā, kur jūras krastā uzbūvēts objekts Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrā 2011. gadā fiksēts kā "būvniecībā esošs pontons", Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicinājusi iesaistīties piecas ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Satiksmes ministriju (SM), Tieslietu ministriju (TM), Ekonomikas ministriju (EM) un Zemkopības ministriju (ZM), portālam "Delfi" apstiprināja komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA).

Kā ziņots, VVD pirms pieciem gadiem zaudējis tiesvedību pret SIA "Alco" saistībā ar kādas konstrukcijas jūras krastā būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", 2013. gada 6. februārī Administratīvajā rajona tiesā tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA "Alco" bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā "Oļi" Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi "metāla režģu un pontonu konstrukciju".

Konstrukcijas augstums esot bijis aptuveni 1,7 – 2,1 metri, platums - aptuveni 15 metri, bet garums – aptuveni 35 metri. VVD uzskatīja, ka SIA "Alco" ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 8. punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57. pantu SIA "Alco" bija sodīta ar naudas sodu.

Līdz ar to no tiesas sprieduma noprotams, ka strīds tiesā nav bijis par to, vai būvniecībā esošā konstrukcija ir vai nav kuģis, bet gan par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu piemēroto sodu.

Degvielas tirgotāja "Alco" īpašnieks ir Argods Lūsiņš. "Dienas Biznesa" apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9. vietā ar 43 miljoniem eiro.

Lūsiņš savulaik publiski atzinis, ka mēdz neievērot būvniecības noteikumus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Talsu novada domes 2010. gada 15. aprīļa sēdē viņš sacījis, ka ir īstenojis daudzas būvniecības ieceres, par kurām jāatbild. "Apzinos, ka pārkāpju likumdošanu, bet ja es to nedarītu, tad viss apstātos," domes sēdē sacījis uzņēmējs, aizstāvot savu viedokli jautājumā par veikala "Maxima" būvniecību Talsos. "Es atvainojos par to, ka daudzas reizes tā rīkojamies," teicis Lūsiņš. Kā izriet no domes sēdes protokola, uzņēmēja skatījumā "dažreiz jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu, ignorējot formālo būvniecības likumdošanu".

SIA "Alco" 2016. gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.