Demokrātisko pasauli apdraud dažādi spēki, sarežģītos laikos politiķu un diplomātu uzdevums ir saglabāt un noturēt to, kas ar lielām pūlēm veidots, ceturtdien ikgadējās Saeimas ārlietu debatēs sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
"Šobrīd demokrātisko pasauli apdraud dažādi spēki, kuri cenšas to pārvērst ar šauru interešu darījumiem, kiberuzbrukumiem, terorismu, vardarbību un draudiem, ka "kodolpoga vienmēr ir uz galda"," situāciju raksturoja Mūrniece. "Mums tepat blakus ir agresīva lielvalsts. Krievijas militārās mācības "Zapad 2017" bija spēku pārbaude plaša mēroga konvencionālam karam pret NATO Eiropā un Baltijas sagrābšanai."
"Tie, kas cer ar militāra spēka palīdzību sadalīt pasauli ietekmes sfērās, nekur nav pazuduši," uzsvēra Mūrniece, piebilstot, ka ir nepieciešams saliedēties. Ir nepieciešams strādāt kopīgi ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO, sadarboties Baltijas, Ziemeļu, kā arī Austrumu partnerības valstīm.
"Mēs dažkārt pārāk paļaujamies un ceram uz to, ka demokrātiskās institūcijas mūs automātiski pasargās. Taču patiesībā mums pašiem jāpalīdz tās sargāt. Visiem spēkiem jāstiprina normās balstīta starptautiskā kārtība," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece, "tāda, kurā valda likums, nevis patvaļa. Tāpēc mēs esam kopā ar Ukrainu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka agresija un okupācija Eiropā tiek leģitimēta."
Viņa savā uzrunā vērsa klātesošo uzmanību, ka Saeimas Ārlietu komisija trešdien atbalstīja parlamenta lēmumprojektu, kas paredz aicināt valdību noteikt sankcijas advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Tā ir Latvijas "principiāla nostāja, pievienojoties citām demokrātiskām valstīm, kas iestājas pret cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumiem Krievijā", atzina Mūrniece.
Portāls "Delfi" piedāvā ceturtdienas debašu teksta un video tiešraidi.
Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi.
Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija ziņojumu izskatīja kopsēdē 23. novembrī.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.
Saeimas sēde, kurā iekļauts Ārlietu ministra ziņojums par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā, 25. janvārī sākās pulksten 9.00.
Ar ārlietu ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
