misc - 983
Foto: F64
Drošības stiprināšanai ir jābūt vienam no galvenajiem uzdevumiem mūsu darba kartībā. No tā ir atkarīga Latvijas un visa reģiona attīstība, jo labklājība ir iespējama tikai drošā vidē, tā ceturtdien, 25. janvārī, Saeimas ikgadējo ārlietu debašu laikā uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

"Mūsu drošība nekad nav bijusi tik plaši un stipri atbalstīta, kā šodien. NATO politika reģionā ir viens no lielākajiem diplomātiskajiem panākumiem pēdējo desmit gadu laikā," savā runā akcentēja Kalniņš.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs piebilda, ka drošības draudi aizvien pastāv un milzīgus izaicinājumus pasaulei rada Krievijas agresīvā rīcība kaimiņvalstīs, starptautiskais terorisms, nekontrolētā bēgļu plūsma, kodolieroču pavairošana un tādi 21.gadsimta izaicinājumi kā hibrīdkara draudi, kiberdrošība un stratēģiskā komunikācija.

"Mūsu atbildei jābūt vēl ciešākai sadarbībai", sacīja Kalniņš, uzsverot NATO un Eiropas Savienības nozīmību: „Ja vēlamies sadarboties ar pasauli, mums tā vienlaicīgi ir jāsargā, lai tā būtu droša, prognozējama un stabila. Solidaritāte ar mūsu sabiedrotajiem nav tukša frāze. Tā ir konkrēta, stratēģiska rīcība."

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka Latvijas ārpolitikas kurss ne vien ļāvis nostiprināt drošu un stabilu Latviju, bet arī pavēris plašas izaugsmes iespējas jebkuram indivīdam vai uzņēmumam, kurš vēlas attīstīties starptautiskā līmenī.

"Vienlaikus šī mobilitāte veicinājusi emigrāciju, uz ko Latvijai ir divas iespējamās atbildes: pirmkārt, darīt it visu, lai mazāk cilvēku brauktu prom un vairāk atgrieztos, un, otrkārt, izmantot šo plašo, bagāto un pieredzējušo starptautisko resursu, lai veicinātu Latvijas intereses pasaulē. Globalizācijai jākalpo mūsu interesēm, un mums jāstiprina sadarbība ar ārzemju latviešiem", aicināja Kalniņš.

Portāls "Delfi" piedāvā ceturtdienas debašu teksta un video tiešraidi.

Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija ziņojumu izskatīja kopsēdē 23. novembrī.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.

Saeimas sēde, kurā iekļauts Ārlietu ministra ziņojums par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā, 25. janvārī sākās pulksten 9.00.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!