Pēc diviem gadiem nojauks 247 000 eiro izmaksājušos 'Goda vārtus'  (211)

Mākslas objekta autori ir mākslinieks Visvaldis Asaris, 3D projekcijas veidojis Māris Kalve, bet tekstus - dzejnieks Andris Akmentiņš.

Kad Rīga sākusi plānot simtgades notikumus, radusies iecere modernizēt visu Brīvības bulvāra aleju līdz pat Brīvības piemineklim. Bet tik daudz naudas nav bijis. Tāpēc nolemts ideju sašaurināt. Mākslinieki ieteikuši veidot interaktīvus vārtus no LED ekrāniem, un Rīgas domes Kultūras pārvalde piekritusi.

Aptaujātas vairākas LED iekārtu apkalpojošās firmas, lai saprastu, cik mākslinieku ideju realizēšana maksās. Tad sludināts konkurss - izvēlēta iepirkuma procedūra "Paātrinātais konkurss", kuras termiņš bija 12 darba dienas. Paātrinātajā konkursā bez konkurences uzvarēja firma "Palami".

Kā liecina Rīgas domes Kultūras pārvaldes sniegtās galvenās izdevumu pozīcijas bez atalgojuma māksliniekiem, tad visdārgākais bijis 64 kvadrātmetru lielais četru plakņu ekrāns. Tā cena - 182 240 eiro.

Karkass, uz kā ekrāni uzstādīti, izmaksājis gandrīz 60 000 eiro. Metāla konstrukcijas izmaksāja 18 200 eiro, vēl 41 210 eiro - objekta segvirsma, pamati, podests un betona bloki. Projektēšana izmaksāja 1800 eiro, ekrāna uzlikšana – 1500 eiro, apkope – 1400 eiro, demontāža 1350 eiro.

Lai arī Rīgas mērs un domes kultūras pārvalde apgalvo, ka dārgajam projektam stingru jā vārdu teikusi arī Kultūras ministrija, Latvijas simtgades birojs tomēr skaidro, ka šis ir tīrs pašvaldības projekts un valsts tajā nejaucas.

Raidījums vērš uzmanību, ka uzskatāms piemērs, kā par lielu naudu izveidots mākslas objekts dažu gadu laikā kļūst nevienam nevajadzīgs, ir "runājošie akmeņi". 2005. gadā Kultūras ministrija iztērēja pusmiljonu latu, lai no deviņiem laukakmeņiem izveidotu projektu "Runājošie akmeņi". Vairākus gadus akmeņus glabāja kādā noliktavā Rīgā. Tagad akmeņi aizvesti uz Likteņdārzu. Taču Likteņdārza veidotājiem nav naudas, lai atjaunotu projektu "Runājošie akmeņi", jo daudz līdzekļu izmaksā tehnoloģiskie risinājumi.