skolas formas, skolēnu forma, skola, skolēni, izglītība, mācības
Foto: Shutterstock
Pedagogiem par jauno kompetencēs balstīto izglītību jeb topošo jauno mācību saturu vēl aizvien ir daudz neskaidrību, sākot ar atsevišķu priekšmetu apguvi un beidzot ar bažām par bērnu spēju sekot līdzi jaunajam mācību saturam, svētdien vēsta raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

Piemēram, Rīgas Teikas vidusskolas pedagogi ir apkopojuši pirmos iebildumus. Ļoti lielas bažas rada iecere latviešu valodu mācīt pēc svešvalodas principa.

"Man kā latviešu valodas skolotājai mazliet bažas rada tas, ka mēs latviešu valodu apgūsim ļoti fragmentāri un izpaliks mums gramatiskā pieeja. Jo, manuprāt, bērnam dzimtā valoda jāapgūst gramatiskās pieejas struktūrās. Tikai tad viņš var apgūt arī kādu citu valodu," saka projekta koordinatore Rīgas Teikas vidusskolā Līga Āboltiņa.

Pedagogi arī secinājuši, ka daudzviet saturs dublējas, bet solītā priekšmetu caurvija esot ļoti vāja. "Mērvienības māca fizikā un pēc kāda laika matemātikā. Bet es domāju, ka mērvienībām jābūt tikai matemātikā un tad fizika tās paralēli pielieto. Bet šinī brīdī neizskatās, ka tā būs," saka matemātikas skolotāja Daiga Medne.

Skolotāji arī bažījas par to, ka daļa skolēnu jaunajam mācīšanās stilam varētu nemaz netikt līdzi. "Piemēram 7. klasē patreiz tas saturs ir pārblīvēts. Tā ir skriešana. It kā runā par to, ka vajag mazāk, bet dziļumā. Bet mēs vienalga strādājam uz eksāmenu, jo no tā ir atkarīga tālākā viņu nākotne," saka matemātikas skolotāja Daiga Medne.

"Bērni nav īsti gatavi paši tādā formā strādāt. Tas ir darbietilpīgi. Tas prasa arī no pašiem audzēkņiem iedziļināšanos. Šinī gadījumā mēs orientējamies uz ideālo skolēnu, bet ir arī tādi bērni, kuri grib paslinkot. Bērni, kur ir noteikts zināšanu līmenis, kuram viņi tālāk netiks," vērtē mūzikas skolotāja Aiva Līduma.

Jaunais saturs ir vērsts uz to, lai iemācītu mācīties, lai skolēni spētu labāk pielāgoties mainīgajai mūsdienu pasaulei. Lai īstenotu jaunu pieeju, no daļas faktu iegaumēšanas un vairākām novecojušām prasmēm plānots atteikties. Paredzēts, ka ierasto skolotāju lekciju pie tāfeles būs mazāk, gan skolotājiem, gan bērniem būs jākļūst radošākiem. Sarežģītas lietas tiks izskaidrotas ar vienkāršām ikdienas darbībām, daļēji atsakoties no akadēmiskām tradīcijām.Piemēram, skolēniem vairs nebūs mājturības stundas un meitenēm nevajadzēs vairs adīt daudzām pirmo un vienīgo zeķi vai cimdu savā dzīvē.

"Ir jautājums par normatīviem sportā. Vai visiem bērniem ir vajadzīgs obligātais koris? Ko nozīmē zināt latviešu valodu, ja mums ir obligātās literatūras saraksts? Ir ļoti daudz sajūtas par. Mēs domājam, lai skolēni labi iemācītos, piemēram, latviešu valodu, mums ir ar viņiem jāstrādā ar sociālo mediju tekstiem, un tad lēnām varam piedāvāt citus tekstus. Bet mums skolēns ir jāsatiek tur, kur viņš ir šobrīd," saka projekta "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Šonedēļ Rīgā notikušajos forumos diskusijas bija asas. Akadēmiķis Mārcis Auziņš vienā no tām atzinās, ka viņam iestājās kognitīvā disonanse. Sabiedriskai apspriešanai pieejamie projekta apraksti izrādījās pārāk sarežģīti un nesaprotami pat viņam.

"Epistēmiskās zināšanas, procedurālas zināšanas, caurviju prasmes. Tas nozīmē, ka, iespējams, ļoti augsta līmeņa izglītības profesionāļi nedaudz sāk griezties savā orbītā. Man gribētos, lai šajā projektā tiktu piesaistīti nozaru profesionāļi, kas nav tikai izglītības profesionāļi. Fizikā būtu fiziķi, matemātikā - matemātiķi, valodās - valodnieki," saka Auziņš.

Jauno mācību saturu "Skola 2030" pašlaik aprobē 100 izglītības iestādes. Plānots, ka gala variantā tiks ņemti vērā gan pilotprojekta pedagogu, gan sabiedriskajā apspriešanā izteiktie viedokļi. Tomēr kompetencēs balstīta izglītības ieviešanas temps būs diezgan ātrs. Jau nākamgad jauno saturu sāks piemērot pirmsskolas, 2019.gadā - pirmās, ceturtās, septītās un desmitās klases, un tad vēl divu gadu laikā - visas pārējās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!