Vēlēšanu gads: Uz ko valdības ministri cielē nākamajā Saeimas sasaukumā  (173)

Nākamās nedēļas izskaņā apritēs divi gadi, kopš Saeima ārkārtas sēdē apstiprināja Māra Kučinska (ZZS) izveidoto Ministru kabinetu (MK). Šī ir otrā valdība kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kuru vada Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis. Portāls "Delfi" skaidro, vai premjers un ministri plāno kandidēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās un vai cielē ieņemt to pašu amatu.

ZZS valdībā bez premjera Māra Kučinska pārstāv vēl pieci ministri: satiksmes ministrs Uldis Augulis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša.

Visi ZZS pārstāvji ir apņēmības pilni startēt 13. Saeimas vēlēšanās un atzīst, ka iesāktie darbi vēl ir jāturpina, taču ratiem pa priekšu neskrien.

Vaicāts, vai plāno kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, satiksmes ministrs Augulis apliecina, ka vismaz dienā, kurā to uzrunā portāls "Delfi", plāno. Viņš atzīst, ka krēsls viņam nav svarīgs, tāpēc vispirms ir jāsagaida Saeimas vēlēšanu rezultāti un jārunā par amatiem. Vienlaikus satiksmes ministrs uzsver, ka ir virkne lietu, kur jāturpina iesāktais, piemēram, ceļu finansējuma jautājums.

Apņēmības pilns startēt ir aizsardzības ministrs Bergmanis. Viņš atzīst, ka darba nozarē vēl ir daudz, bet savu nākotni atstāj likteņa varā. Ja Bergmanim būs iespēja turpināt iesākto, viņš grasās to no sākuma izvērtēt.

Saeimas vēlēšanās kandidēs arī finanšu ministre Reizniece-Ozola. Ja būs iespēja ieņemt šo amatu arī nākamajā valdībā, viņa labprāt savu darbu turpinātu, jo "vēl daudz darbu un ideju prātā". Jau zināms, ka zemkopības ministrs Dūklavs būs "lokomotīve" Latgalē, kurš viņš varētu kandidēt sarakstā ar pirmo kārtas numuru, norāda ministra padomnieks Artūrs Graudiņš.

Bērnu kopšanas atvaļinājumā esošā veselības ministre Čakša vien novembra beigās iestājās Latvijas Zaļajā partijā, un jau tad viņa pieļāva iespēju kandidēt vēlēšanās. Šī gada sākumā ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apliecināja, ka Čakša būs vēlēšanu apgabala saraksta "pirmajā pieciniekā".

Partiju "Vienotība" valdībā pārstāv pieci ministri: ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, labklājības ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Partijas "Vienotība" priekšsēdētājs un ekonomikas ministrs Ašeradens kandidēt plāno, taču, atbildot uz jautājumu, vai vēlētos saglabāt pašreizējo amatu, atzīst, ka "līdz tam ir tāls laiks". Šobrīd viņam svarīgi ir nodrošināt sekmīgu "Vienotības" startu vēlēšanās. Ašeradens uzsver, ka vispirms ir jāpārvar vēlēšanu barjera un jāieņem pienācīga pozīcija Saeimā, "kad tas tiks izdarīts, domāsim par amatiem".

Arī izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis un labklājības ministrs Reirs apliecina, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās startēs. "Ļoti daudz iesāktu darbu, ko labprāt turpinātu," atzīst Reirs.

Lai gan iepriekš izskanējis, ka Kozlovskis varētu aiziet no politikas, jo kandidēs uz Futbola federācijas vadītāja amatu, tagad viņa plāni ir mainījušies. Lai gan līdz vēlēšanām ir "kāds laiciņš un daudz kas var mainīties", ministrs šobrīd neplāno iet prom no politikas. Vaicāts, vai gribētu arī nākamajā valdībā ieņemt iekšlietu ministra amatu, Kozlovskis uzsver, ka grib visas lietas novest līdz galam, tāpēc šobrīd neteiks "nē".

Konkrētu atbildi nesniedz ārlietu ministrs Rinkēvičs. Viņa padomnieks Mārtiņš Drēģeris portālam "Delfi" skaidro, ka lēmumu, vai startēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās, ministrs pieņems vien vēlā pavasarī.

Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) valdībā pārstāv trīs ministri: kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Vaicāts, vai kandidēs gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, tieslietu ministrs Rasnačs atbild apstiprinoši, piebilstot, ka tas ir viņa "pienākums pret vēlētājiem". Savukārt uz jautājumu, vai gribētu turpināt vadīt Tieslietu ministriju, Rasnačs norāda, ka gribētu turpināt ieņemt tieslietu ministra amatu vai arī būt iekšlietu ministrs.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gerhards un kultūras ministre gala lēmumu nav pieņēmuši.

Gerhards uzsver, ka priekšā vēl ilgs laiks un "vēl ir jāpārdomā visi šie jautājumi". Viņš atgādina, ka tas, vai arī nākamajā valdībā ieņems pašreizējo amatu, nav atkarīgs tikai no viņa: "Tas atkarīgs no tā, kāds būs parlaments, kādas būs Nacionālās apvienības prioritātes tajā brīdī, vai būs koalīcijā tajā brīdī vai nebūs. Šeit vēl ir ļoti daudz jautājumu."

Arī Melbārde vēl nevar atbildēt, vai nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēs. Viņa atzīst, ka par to vēl nav domājusi, jo šobrīd ir pārņemta ar darbiem. Ministre zina teikt, ka jebkurā gadījumā noteikti turpinās strādāt kultūras jomā: "Es nešaubīgi turpināšu strādāt kultūras jomā neatkarīgi no tā, kur atradīšos, un turpināšu uzsāktos darbus jebkurā gadījumā, jebkurā kapacitātē."

Kā vēstīts, divu gadu laikā demisionējis vien viens ministrs – veselības ministrs Guntis Belēvičs (tobrīd – ZZS). Ministrs demisionēja pēc tam, kad nāca atklātībā, ka viņš saņēmis medicīnisku pakalpojumu Latvijas Onkoloģijas centrā, apejot rindu.