Pētījums: Sabiedrība no tiesu sistēmas sagaida likumos balstītus lēmumus  (22)

Savukārt tiesneši ir vienisprātis (98%), ka jebkura lieta ir jāizspriež pēc likuma, neskatoties uz sabiedrības viedokli. Tajā pašā laikā tiesneši arī norāda, ka sajūt spiedienu no masu medijiem (42%) un iedzīvotājiem (35%).

"Demokrātiskā valstī mediji spēlē trejādu lomu - pirmkārt, palīdzot sabiedrībai izprast tiesu darbu, otrkārt, informējot sabiedrību par sabiedriski nozīmīgiem tiesu procesiem, treškārt, uzmanīgi sekojot līdzi pašiem tiesnešiem, vērtējot to ienākumu deklarācijas, nolēmumus, u.tml. Tai pat laikā tiesu sistēma, līdzīgi kā likumdošana, ir joma, kur sekošana sabiedriskajam viedoklim var novest pie pretēja efekta, jo tiesiskā valstī tiesai ir primāri jāseko tiesību tvērumam. Taču sabiedriskais viedoklis tiesnešiem ir jārespektē. No šī arī izriet galvenais jautājums - kā tiesu sistēmai un tiesnešiem saglabāt efektīvu komunikāciju ar sabiedrību, tajā pašā laikā paliekot neatkarīgiem?" - par pētījuma galveno mērķi stāstījis Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Kā liecina "SKDS" veiktā pētījuma rezultāti, kopumā vairāk nekā divas trešdaļas (69%) iedzīvotāju uzskata, ka tiesas lēmumam ir jābūt balstītam likumos, savukārt 15% domā, ka tiesas spriedums būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk un tikai 7% apgalvo, ka spriedumam jāatbilst sabiedrības viedoklim.

Taujāti par uzticību Latvijas tiesu sistēmai, tikai 39% iedzīvotāju apliecina, ka tai pilnībā uzticas vai drīzāk uzticas, kamēr 42% pauž viedokli, ka neuzticas Latvijas tiesu sistēmai. Turklāt tie, kuri tiesu sistēmai neuzticas, vai nu paši ir saskārušies ar tiesu darbu pēdējo 5 gadu laikā (58% no visiem) vai arī saskarsme ar tiesu sistēmu bijusi aptaujāto tuviniekiem (62% no visiem respondentiem).

Gan zvērinātiem advokātiem, gan tiesnešiem tika uzdots jautājums par to, vai savā profesionālajā darbībā ir izjutuši kādu spiedienu no trešās puses uz tiesnešiem vai tiesu varu. No zvērinātu advokātu pieredzes, 55% respondenti atbildēja, ka ir izjutuši politiķu, amatpersonu spiedienu uz tiesnešiem un tiesu varu, un 51% norādīja, ka Latvijas tiesu vara ir drīzāk atkarīga no izpildvaras nekā neatkarīga.

Tāpat tiesnešu pētījumā noskaidrots, ka visbiežāk spiediens jūtams no masu mediju (norādījuši 42% tiesnešu) un sabiedrības puses (norādījuši 33% tiesnešu). Lai arī spiediens tiek izjusts, 98% tiesnešu apgalvo, ka izspriež lietu tikai pēc likuma, neskatoties uz sabiedrības viedokli. Tāpat arī tiesneši norāda, ka spiediens tiek bieži vai dažkārt saņemts no politiķu, amatpersonu puses (kopumā norādījuši 18%).

Pēc iedzīvotāju viedokļa, tiesnesim, pieņemot lēmumus tiesā, būtu jāieklausās sabiedrības viedoklī par noteikto lietu - 46% iedzīvotāju aptaujas respondentu uzskata, ka tiesnesim tas būtu jādara, kamēr 37% domā, ka tas nav jāņem vērā.

Aptaujājot zvērinātus advokātus, noskaidrots, ka trīs ceturtdaļas (75%) no aptaujātajiem paši savā profesionālajā darbībā nav izmantojuši sabiedrisko viedokli kā instrumentu, lai panāktu sev vēlamā tiesas sprieduma pieņemšanu.

Pamatojoties uz tiesnešu pētījuma daļas rezultātiem, secināts, ka 94% respondentu, pieņemot lēmumu kādā tiesvedībā, pēdējo septiņu gadu laikā nav izmantojuši viedokļus un faktus no masu medijiem, un 58% uzskata, ka drīzāk nevajadzētu vai noteikti nevajadzētu iepazīties ar medijos esošo informāciju par tiesvedībām. Taču 84% tiesnešu norāda, ka atsevišķos gadījumos, kad tiesvedība ir sabiedriski nozīmīga, tiesai sabiedrība ir jāinformē par galvenajiem argumentiem konkrētajam tiesas spriedumam.

Tāpat tiesnešiem tika vaicāts par iekšējā taisnīguma sajūtu - kā tiesnesim būtu jārīkojas, ja iekšējās taisnīguma sajūtas diktētais lēmums atšķiras no likuma izrietošā? 57% tiesnešu norādīja, ka lieta vienalga ir jāizspriež pēc likuma, pat ja iekšējā taisnīguma sajūta atšķiras, savukārt 21% norādījuši, ka balstītos tieši uz iekšējo taisnīguma sajūtu, nevis likumu.

Tiesību zinātņu pētniecības institūta pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2017. gada decembrī, tajā kopumā piedalījās 1648 respondenti, no kuriem 270 aptaujātie bija tiesneši, 375 - zvērināti advokāti, savukārt 1003 personas piedalījās iedzīvotāju aptaujā.