Vairāki garīdznieki un teologi iebilst baznīcu līderiem un pauž atbalstu Stambulas konvencijai  (250)

Atklātajā vēstulē paustas bažas par četru Latvijas baznīcu vadītāju − Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Baptistu draudžu savienības − pausto viedokli, ka pievienošanās Stambulas konvencijai slēpj draudus Latvijas sabiedrībai, jo tā uzspiestu Latvijai nevēlamu dzimumu ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas plānu.

"Cienot mūsu baznīcas un arī to vadītājus, tomēr uzskatām, ka ir nepieciešams atgādināt, ka viņu izteiktais viedoklis ir tikai viens no baznīcai piederošo un reliģiju praktizējošo cilvēku viedokļiem. Aizstāvot demokrātiju Latvijas sabiedrībā un arī tās reliģiskajā vidē, atgādinām, ka pastāv cita kristīga izpratne par Stambulas konvencijas nozīmi, saskaņā ar kuru konvencija, kas veidota, lai aizsargātu sievietes, bērnus un arī vīriešus, kas cieš no vardarbības, atbilst kristīgo vērtību un pārliecības pamatprincipam, proti, iestāšanos par tiem, kas cieš. Tādējādi, balstoties uz kristīgām vērtībām, aicinām Stambulas konvenciju ratificēt. Kā Jēzus sekotāji uzskatām, ka esam aicināti aizstāvēt nabadzīgos un cietējus, to starpā varmācības upurus, un gādāt par tiem. Tas nozīmē arī aizstāvēt viņu intereses tur, kur upuru balsis ir reti dzirdamas," atklātā vēstulē raksta baznīcu pārstāvji.

Vēstules autori ir norūpējušies par politiskā viedokļa un rīcības veidošanās kvalitāti šajā visai Latvijai nozīmīgajā jautājumā.

"Vismaz publiski atspoguļotajā politiskā viedokļa veidošanās procesā ir redzama tendenciozitāte un vienkāršošana, kā arī kritiska izvērtējuma trūkums un balstīšanās nepārbaudītā viedoklī," secina vēstules autori. Viņi skaidro, ka, piemēram, konvencija nav saistīta ar jautājumu par viendzimuma partnerību atzīšanu. Viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja un ratificēja Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur viendzimuma laulības nav atļautas. Tādēļ nav pamata šos jautājumus sasaistīt kopā, kas, iespējams, tiek darīts, lai kāpinātu pretestību konvencijas ratificēšanai, pieļauj vēstules autori.

Atklātajā vēstulē norādīts, ka līdzcietība un mīlestība ir praktiskas ticības pamats.

Vēstules parakstītāji aicina ratificēt konvenciju, kas nosoda vardarbību, īpaši ģimenēs un pret sievietēm. Varmācība pret cilvēku ir nosodāma bez izņēmumiem, uzsvērts atklātajā vēstulē.

Vēstuli parakstījuši 55 cilvēki, tai skaitā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode un citi Teoloģijas fakultātes mācībspēki - Ilze Jansone, Valdis Tēraudkalns, Laima Geikina, mācītājs Ralfs Kokins, Latvijas Evanģēliski Luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskape Lauma Zušēvica un vairāki Latvijas Evanģēliski Luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītāji, tostarp Rinalds Gulbis un Klāvs Bērziņš, bīskape emerita, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, Rīgas Lutera draudzes mācītāji Linards Rozentāls un Kaspars Simanovičs, Rīgas Reformātu - brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Juris Cālītis, mācītājs Modris Plāte, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente Rudīte Losāne, teoloģe Dana Kalniņa – Zaķe, aktrise Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena un daudzi citi.

Par Stambulas konvenciju sauc Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Kopš stāšanās spēkā 2014. gada augustā šo konvenciju parakstījušas un ratificējušas 28 Eiropas Padomes dalībvalstis, savukārt konvenciju parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas 17 valstis, tostarp, Latvija. Mūsu valstī Stambulas konvencija izraisījusi dažādus iebildumus, piemēram, tā esot solis ceļā uz viendzimuma partnerības akceptēšanu, tā varot graut ģimenes tradīcijas un izpratni par sieviešu un vīriešu lomu u.tml.

Labklājības ministrija norāda: kaut arī publiskajā telpā vairākkārtīgi izskanējušas dažādas Stambulas konvencijas interpretācijas, kā arī plašu rezonansi izraisījis konvencijā minētais termins "sociālais dzimums", šis dokuments nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Turklāt konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras aptauju, ko īstenoja 2014. gada martā, vairāk nekā puse jeb 55% no visām Eiropas Savienības sievietēm piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, bet 33% piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību. Turklāt katra piektā sieviete norāda, ka piedzīvojusi vajāšanu kādā savas dzīves posmā.