Savulaik "oligarhu lietas" uzraugošais prokurors Māris Leja neredz praktisku nozīmi "valsts sagrābšanas" jēdziena iekļaušanai normatīvajos aktos, turklāt pēc viņa domām, ar terminu sabiedrībā tiek manipulēts.
Intervijā aģentūrai LETA Leja sacīja, ka šobrīd neredzot lielu praktisku nozīmi šāda jēdziena iekļaušanai normatīvajos aktos, kamēr nav skaidrs priekšstats, kā šādam jēdzienam darboties praksē.
Turklāt prokuroram rodas iespaids, ka šī jēdziena izmantošana virzīta uz to, lai tīši "sabiezinātu krāsas", kur tas ir nevietā, jo no vienas puses tas izklausās iespaidīgi, bet no otras, tas pieļauj "zem tā palikt" arī tādas prettiesiskas darbības, kuru kaitīgums ir relatīvi zems.
"Piemēram, es nedomāju, ka izmeklētā epizode par Andra Amerika ievēlēšanu Rīgas brīvostā, kas tika kvalificēta kā iespējamā tirgošanās ar ietekmi un vēlāk izbeigta, bet no atsevišķu masu mediju puses nosaukta par valsts nozagšanas veidu, ir salīdzināma ar apsūdzībām par kukuļošanu miljoniem eiro apmērā tā dēvētajās "Latvenergo" un "Daimler" lietās," norādīja Leja.
Arī "oligarhu lietā" izmeklētās epizodes par iespējamu nepatiesu ziņu norādīšanu Aināra Šlesera deklarācijā un lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijā nav salīdzināmas nozīmības ziņā ar iepriekš minētajām apsūdzībām. Ņemot vērā iepriekšminēto, šobrīd ar šo terminu tiek veikli manipulēts, novēršot uzmanību no izmeklēto nodarījumu patiesā rakstura un kaitīguma pakāpes, salīdzinoši ar citām krimināllietām, kurās ir celtas apsūdzības un pat nolasīti notiesājoši spriedumi, uzskata Leja.
"Es gan negribu teikt, ka nav jāizmeklē tādi iespējamie noziedzīgie nodarījumi, kādi izmeklēti "oligarhu lietā", bet gan uzsveru, ka, kritizējot krimināllietas iznākumu, kritikai ir jābūt adekvātai un samērīgai," viņš norādīja.
Jau ziņots, ka Saeimas deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) vadītā parlamentārās izmeklēšanas komisija, vērtējot lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt "valsts sagrābšanas" pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.
Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par "valsts sagrābšanas" jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
