Tas ir Iekšlietu ministrijas kompetences jautājums, lūgts komentēt iepriekšējās valdības lēmumu noraidīt barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību, norādīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2015.gada 3.novembra sēdē piedalījās deviņi ministri, kuri turpina darbu arī esošajā valdībā, proti, ministri Edgars Rinkēvičs (V), Jānis Reirs (V), Rihards Kozlovskis (V), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Ārlietu ministrs Rinkēvičs nekomentēja šo jautājumā. Ņemot vērā, ka visi materiāli par šo jautājumu satur ierobežotas pieejamības informāciju, ārlietu ministrs nevar to komentēt, norādīja ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Pārējie ministri pagaidām nav snieguši komentārus.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sacīja, ka viņš neatminas pirms diviem gadiem notikušajā sēdē pārrunāto. "Es nevaru komentēt divus gadus vecu sēdi un to, kāds bija pamatojums šim [valdības] lēmumam. Neatceros," sacīja Dūklavs.
Tāpat minētajā valdības sēdē piedalījās tā laika premjerministre Laimdota Straujuma (V) un ministri Anrijs Matīss (V) un Guntis Belēvičs, kurš tolaik pārstāvēja ZZS.
Savukārt sēdē nepiedalījās toreizējā un arī tagad esošā kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kā arī kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Straujumas valdība pirms diviem gadiem noraidījusi Slapiņa bērnu - 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra - lūgumu saglabāt dubultpilsonību, un tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts "Diena".
"Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti," 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.
Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. "Diena" noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju "atbilstoši svarīgām valsts interesēm".
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši tiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!