Saeimas lēmumā pausts nosodījums Krievijas varas iestāžu rīcībai Magņitska nāves apstākļu nepienācīgā izmeklēšanā, uzsvērta Latvijas atbildība vērsties pret klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, finanšu krāpšanas shēmām un korupciju, kā arī izteikts aicinājums valdībai noteikt sankcijas Magņitska lietā iesaistītajām personām.
Parlamenta lēmuma projektu, sadarbojoties vairāku Saeimā pārstāvēto frakciju deputātiem, izstrādājusi parlamenta Ārlietu komisija. Tajā pausts aicinājums Ministru kabinetam iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā ar Magņitska lietu saistītus ārvalstniekus, tādējādi liedzot viņiem ieceļot Latvijā.
Tāpat izteikts aicinājums citiem Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu parlamentiem pieņemt Magņitska tiesību aktus, lai stiprinātu kopējo tiesiskuma vidi, kā arī pausts atbalsts iniciatīvai īstenot mērķtiecīgas Magņitska sankcijas ES līmenī.
Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņu būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Līdz šim sankcijas, kas saistītas gan ar ieceļošanas liegumu, gan liegumu lietot valsts finanšu sistēmu, pieņemot atsevišķus tiesību aktus, kas simboliski nodēvēti Magņitska vārdā, ir ieviesušas tādas valstis kā ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
