Protestu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā norise un intensitāte nesamazināsies, kamēr valsts nesadzirdēs cilvēku prasības un neliks mierā mazākumtautību izglītību, sacīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Mitrofanovs, kuram drīzumā paredzēts sākt darbu Eiropas Parlamentā savas partijas biedres Tatjanas Ždanokas vietā, pauda, ka Saeimas pieņemtais lēmums likumprojektu izskatīšanu nodot komisijām nenozīmē krievu skolu aizstāvju padošanos.
Viņš solīja, ka protesta akcijas turpināsies, ar tām pavadot likumprojektu izskatīšanu Saeimā. Ja Saeima likumprojektus pieņems arī galīgajā lasījumā, protesti tāpat nebeigsies.
"Tie, kas domā, ka protesti beigsies, tie stipri šaubās. Varēs notikt kā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad lēmumu par izglītību valsts valodā pavadīja liela protesta kustība, kura tikai pieauga, līdz panāca savu," teica Mitrofanovs.
Tāpat politiķis pauda, ka pati Saeima nožēlos šādus savus lēmumus, jo tiks sabojātas valsts simtgades svinības. Uz jautājumu, kā svinības varētu tikt sabojātas, Mitrofanovs atbildēja, ka tās tāpat paies protestu gaisotnē.
Nākamā protesta akcija paredzēta 24.februārī, pasākumu veltot krievu skolas dzimšanas dienai Latvijā.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) šodien debatēs uzsvēra, ka šis ir valsts pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Viņš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tāpat būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji nedzīvotu "divās paralēlās pasaulēs", atšķirīgās mediju telpās. "Šeit ir Latvija," sacīja deputāts, akcentējot, ka latviešu valoda "bija, ir un būs vienīgā valsts valoda".
Savukārt deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja neatbalstīt šādas izmaiņas, uzsverot, ka šis ir otrais mazākumtautību mācību latviskošanas vilnis. Pimenovs norādīja uz pieprasījumu pēc izglītības krievu valodā, kā arī uzsvēra, ka vecākiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem tiktu nodrošinātas apmācības arī mazākumtautību valodās.
Grozījumus Vispārējās izglītības likumā šodien atbalstīja 66 deputāti, pret balsoja 21 parlamentārietis, bet Juris Viļums (LRA) balsojumā nepiedalījās. Savukārt grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 67 deputāti, pret bija 21 deputāts, bet Viļums balsojumā nepiedalījās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
