Atsevišķi Saeimas deputāti šodien debatēs pauda bažas, vai bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu likumprojekts pašreizējā redakcija ir atbilstoši izstrādāts, lai sasniegtu mērķi par šo materiālu laicīgu publiskošanu.
Debatēs deputāts Ilmārs Latkovskis norādīja, ka mēs pieņemam, ka tautai ir apsolīts uz simtgadi uzšaut gaisā "to mēslu salūtu". "Tas konteiners tiks uzšauts ar mēsliem gaisā, un vaļējām mutēm daudzi to tagad arī gaida, kā tas notiks, kā tas būs," sacīja Latkovskis. Viņš skaidroja, ka procesa skaidrības labad darbojas pētnieku komisija, taču neesot skaidrs, kas tajā "notiek".
Latkovskis akcentēja, ka ir nepieciešama skaidrība par to, kas ar jauno likumprojektu tiks panākts, lai dokumentu publiskošana netiek "iemuļļāta" vēl tālāk nākotnē. Viņš norādīja, ka nav izprotams, ko nozīmē likumprojektā minētā dokumentu publicēšana internetā ar zinātniskiem komentāriem līdz 31. decembrim. Politiķis vērsa uzmanību, ka citā likumā jau pašlaik ir noteikts, ka pētniecība noslēdzas maija beigās.
Arī parlamentārietis Ringolds Balodis norādīja, ka atbalsta šos grozījumus, jo sagaida, ka tie vēl tiks uzlaboti. Balodis pauda bažas, ka pētnieku komisijas vadības izteikumi liecinot, ka "nekādi dižie" zinātniskie komentāri var arī nebūt, lai gan likumprojektā uz tiem ir atsauce. Viņš norādīja, ka jāizvairās no situācijas, kad virzība uz lustrāciju beidzas "tikai ar čiku".
"Ja mēs runājam par čekas lietu, tas ir tāds padomju zābaks, kas stāv virs parlamenta un visai ilgu laiku, kopš deviņdesmito gadu sākuma," akcentēja Balodis. Vēlāk deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) sacīja, ka "šie dokumenti nav tikai zābaks virs Saeimas, tās ir svina kurpes mūsu tautas kājās", kuras nepieciešams "novilkt".
Grozījumu iniciators Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) atbildēja, ka komisijas vadītājs Kārlis Kangeris ir apsolījis, ka pētnieku komisija sniegs zinātniskos komentārus. Politiķis skaidroja, ka publiskojamo dokumentu apjomu noteiks paši zinātnieki. Viņš uzsvēra, ka šajā "izgaismošanā" un publicēšanā akcents netiks likts uz sīkajiem informatoriem VDK, bet uz varas sistēmu kopumā.
Deputāts Jānis Ādamsons (S) no savas puses vērsa uzmanību, ka VDK atsevišķās administratīvajās vienībās strādāja cilvēki, kas cīnījās ar organizēto noziedzību un terorismu. Pēc šo personu uzvārdu publicēšanas Saeima un arī attiecīgajai komisijai būs jāuzņemas atbildība par to, ka ar viņiem vai viņu ģimenes locekļiem var arī fiziski izrēķināties.
Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) pauda atbalstu likumprojektam, lai ar tā palīdzību izgaismotu tos spēkus, "kas slēpjas aiz visiem šiem čekas maisiem".
Kā ziņots, Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz Satversmes aizsardzības birojā (SAB) esošo VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz šā gada 1. jūnijam.
Likumprojekts arī nosaka, ka minētos dokumentus ar zinātniskajiem komentāriem jāpublicē līdz 2018. gada beigām.
Iepriekš debates Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ļāva secināt, ka likumprojektā iekļautais priekšlikums ir juridiski pretrunīgs. Tāpēc pie likumprojekta pilnveidošanas strādās darba grupa, kuras uzdevums būs analizēt un piedāvāt labākos risinājumus mērķa sasniegšanai, izvairoties no juridiskām kolīzijām. Paredzēts, ka komisiju vadīs deputāts Jansons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
