Jau pirms vairāk nekā gada Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gaiteņos radās ideja par papildu finansējuma 'piegriešanu' Eiropas Savienības (ES) svešvalodu mācību stundām, kas būtiski ietekmētu vairāku skolu, kuras pazīstamas ar padziļinātu pieeju valodu apguvei, darbību. Tas varētu rezultēties ar bērnu nedalīšanu grupās, pasniedzēju algu un slodžu samazināšanu un sliktākajā gadījumā – atlaišanu.
Viena no skolām, kas cēla trauksmi par šo IZM plānu, ir Rīgas Angļu ģimnāzija (RAĢ), kurā skolēniem iespējams padziļināti apgūt angļu valodu. Šobrīd papildu valodu stundām tiek piemērots koeficients 1,2, bet tika rosināts šo summu samazināt, tādējādi, saskaņā ar IZM skaidrojumu, visām skolām nodrošinot vienlīdzīgas iespējas.
Pašreizējās aplēses liecina, ka papildu finansējuma noņemšanas gadījumā RAĢ zaudētu 14% no mērķdotācijām, kas tiek novirzītas pasniedzēju algām. "Tas nozīmē, ka esošās programmas jāīsteno par mazāku naudu," portālam "Delfi" pastāstīja RAĢ direktore Maija Kokare. Vaicāta, vai tādēļ varētu nākties atlaist skolotājus, viņa atbildēja, ka risinājumi var būt dažādi, taču jebkurā gadījumā cietēji būs skolēni: "Piemēram, fakultatīvu noņemšana, slodzes samazināšana skolotājiem, algu samazināšana, lielākas grupas jeb nedalīšana grupās."
''Bēda ir, ka mācīt padziļināti valodu ir dārgāk, jo valodu mācīt 30 bērnu grupā diez vai būs efektīvi,'' skaidroja Kokare. Viņa stāsta, ka IZM savu nostāju sākotnēji argumentējusi ar to, ka citviet, piemēram, Lielbritānijā, bērnus grupās nedala: "Ir jāsaprot, ka viņiem svešvalodas ir stipri sekundāras, bet mēs esam maza valsts, mums svešvalodas ir svarīgas." Vienlaikus viņa norādīja, ka RAĢ programmas ir līdzsvarotas, proti, ''skolēniem angļu valoda ir kā instruments, ko izmantot citu sasniegumu realizācijai''.
Zem sitiena nonāktu ne vien skolas, kurās padziļināti var apgūt angļu valodu, bet itin visas, kas piedāvā kādas ES valodas padziļinātu apguvi, tātad arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Franču licejs un citas. Ministrijā gan uzsvēra, ka šīm skolām nav speciāla statusa un tās gluži tāpat kā citas vidusskolas īsteno vispārizglītojošo mācību programmu.
IZM Komunikācijas nodaļas konsultante Inese Baltiņa portālam "Delfi" skaidroja, ka, uzklausot skolu iebildumus, tiks rasts risinājums un pagaidām šīm skolām tiks saglabāts līdzšinējais finansējums. Savukārt Kokare teica, ka RAĢ oficiāli šādu informāciju no IZM nav saņēmusi.
''Grozījumi bija iecerēti kā sistēmas sakārtošana, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visām mācību iestādēm,'' skaidroja Baltiņa, ''ministrijas ieskatā optimāls laiks šo noteikumu sakārtošanai būtu līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu, kas pamatskolas posmā ir noteikta 2019./2020. mācību gadā.'' Ministrijā arī uzsvēra, ka mācību programmas, īpaši vidusskolas posmā, tiks orientētas uz padziļinātu mazāku skaitu mācību priekšmetu apguvi dažādās jomās, ne tikai svešvalodās.
Uz portāla "Delfi" jautājumu par to, vai provizoriski tas nozīmētu, ka skolas, kuras pašreiz pazīstam kā 'valodu skolas' jaunā izglītības modeļa ietvaros varētu turpināt specializēties tieši svešvalodās, IZM atbildēja izvairīgi, norādot, ka "pieaugs skolu atbildība un patstāvība ar iespēju pašām dažādi kombinēt moduļus – plānot mācību saturu skolas līmenī atbilstoši konkrēto skolēnu vajadzībām un reālajām iespējām".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
