Kriminālprocesa likumā noteikts, ka ar resorisko pārbaudi šī likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras. Ievērojot šīs normas prasības, resoriskā pārbaude "oligarhu lietas" kriminālprocesa izmeklēšanas izvērtēšanai nav piemērojama, portālu "Delfi" informēja Ģenerālprokuratūrā.
Ņemot vērā minēto, ģenerālprokuroram nav tiesības izveidot starpinstitucionālu komisiju no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem resoriskās pārbaudes veikšanai par kriminālprocesa sākšanas pamatotību un izmeklēšanas izvērtēšanu.
Vienlaikus Ģenerālprokuratūra norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likumam prokurora uzraudzību par izmeklēšanu kriminālprocesā veica uzraugošais prokurors – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors. Līdz ar to kriminālprocesa izmeklēšanā pieņemto lēmumu, tai skaitā par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatotības pārbaudi uzdots veikt amatā augstākam prokuroram.
Tā dēvētā "oligarhu lieta" tika ierosināta 2011. gadā pēc krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Viens no galvenajiem pierādījumiem šajā lietā bija viesnīcā "Rīdzene" noklausītas politiķu un uzņēmēju sarunas. Tomēr noklausītās sarunas nebija pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc pēc vairāku gadu ilgušas izmeklēšanas kriminālprocess tika izbeigts. Lietu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet uzraugošais prokurors bija Māris Leja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
