'Latviešu valoda nav ļaunums' – komisija virza tālāk likumus par mācībām tikai latviski  (118)

Izteikt savu viedokli par grozījumiem komisijā bija ieradušies dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji un pedagogi. Tiesa, diez cik karstas debates neizvērtās, taču izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ( V), rezumējot dažādos bilingvālās izglītības atbalstītāju argumentus, sēdes noslēgumā noteica, ka "latviešu valoda nav ļaunums un latviešu valodu katrs var iemācīties".

Laimdota Straujuma (V), kuru komisija sēdes beigās izraudzījās par likumprojekta referenti Saeimā, uzsvēra, ka atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto likumprojektu un ieteica ministrijai vairāk tikties ar cilvēkiem, lai skaidrotu reformas.

Arī citi sanākušie par likumprojektiem atbildīgās ministrijas virzienā raidīja pārmetumus par komunikācijas trūkumu, jo īpaši ar to sabiedrības daļu, kuru šie grozījumi skars visvairāk. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ divi komisijas deputāti – Romāns Miloslavskis un Andris Morozovs (S) – aicināja likumprojektus atdot atpakaļ caurskatīšanai ministrijā.

Atbalstu grozījumiem pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība, uzsverot, ka būtiskākais šeit esot griba ieviest pārmaiņas. Tāpat tika uzsvērts, ka reformu izdošanās lielā mēra ir sadarbības jautājums dažādos līmeņos.

Savukārt likumprojekta pretinieki norādīja ne vien uz komunikācijas trūkumu, bet arī skolotāju nesagatavotību. "Latviešu valodas pasniegšana brīžiem ir tik slikta, ka pat vecāki nevar palīdzēt saviem bērniem, viņi maksā repetitoriem un arī skolās ir maksas kursi,'' pauda nepilsoņu tiesību aizstāve Elizabete Krivcova, ''tā ir sistēmiska problēma." Viņa lūdza IZM nodrošināt labus skolotājus un kvalitatīvas latviešu valodas grāmatas, kā arī aicināja runāt ar "mazākumtautību vecākiem, kas notiek ar bērna motivāciju, attieksmi pret valodu, ja nav labu grāmatu un skolotāju".

Ventspils krievu biedrība pauda pārliecību, ka reformas ir vēsturiska un psiholoģiska kļūda un aicināja atstāt ģimenēm izvēles iespēju par valodu, kādā bērnam skoloties.

Pedagogu un izglītības vadītāju arodbiedrības norādīja, ka reformas atslēga ir skolotājs. Svarīga ir skolotāju varēšana, gribēšana, nodrošināšana ar nepieciešamajiem materiāliem un metodisko atbalstu.

Jau ziņots, ka Saeima grozījums izskatīšanai komisijās nodeva 8. februārī. Iepriekš valdībā atbalstītie grozījumi likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā. Tad paredzēts sākt pāreju uz trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Savukārt no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).