Trīs bērnu māmiņa Inese Skapste, kurai nodokļu reformas un diferencētā neapliekamā minimuma dēļ sarukusi alga, vērsās arī Tiesībsarga birojā ar lūgumu izvērtēt, vai nav pārkāptas viņas tiesības. Tiesībsargs sievietei sniegtajā atbildes vēstulē Finanšu ministrijai pauž divus pārmetumus. Tiesībsargs uzskata, ka nodokļu reformas rezultātā neapliekamais minimums kļuvis nodokļu maksātājam, jo sevišķi mazo algu saņēmējiem, nedraudzīgāks. Turklāt sabiedrība par izmaiņām nav pietiekami un skaidri informēta.
Tiesībsarga sagatavotajā atbildes vēstulē skaidrots, ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Šis pienākums īpaši būtisks attiecībā uz to sabiedrības daļu un personām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai ieplānotā darbība skar vai var skart. "Ievērojot minēto principu, tiesībsargs uzskata, ka tieši Finanšu ministrijai, nevis tiesībsargam primāri ir pienākums izskaidrot prognozētā mēneša neapliekamā minimuma ietekmi un sekas uz iesniedzēju un tās ģimeni," sacīts tiesībsarga atzinumā. Finanšu ministrijai lūgts iesnieguma iesniedzējai sagatavot atbildi pēc būtības, kā arī par to informēt tiesībsargu.
Lai arī nodokļu sistēmas ieviešana ir valsts rīcības brīvības jautājums, laba pārvaldība tomēr paredz, ka nodokļu sistēma nerada pārmērīgu slogu maksātājam. Tiesībsargs "pirmsšķietami konstatējis", ka neapliekamais minimums kļuvis nodokļu maksātājam nedraudzīgāks, jo ir komplicētāks, ja salīdzina ar sistēmu pirms nodokļu reformas. "Šī sistēma pati par sevi jau potenciāli paredz situācijas, kurās nodokļu maksātājs, godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku," pausts tiesībsarga atzinumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
