Tas ir nožēlojami, ka baznīcas Latvijā "sadevušās rokās" tieši tā dēvētās Stambulas konvencijas jautājumā, ceturtdien Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode.
Jau vēstīts, ka Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs tikās ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātiem un pēc šīs tikšanās ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis sacīja, ka garīdznieks pārliecinājis Saeimas deputātus neatbalstīt Stambulas konvenciju. Iepriekš Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji kopīgā vēstulē iestājās pret šo konvenciju.
"Varbūt būtu bijis lietderīgāk baznīcām apvienoties un iestāties pret korupciju, par ko baznīcas iepriekš ir klusējušas. Iet pie šiem pašiem politiķiem, pie kā gājuši Stambulas konvencijas jautājumā, un izteikt savu viedokli par to," sacīja Balode.
Viņas skatījumā, Stankeviča gājiens uz Saeimu liecina par to, ka baznīca spēcīgi lobē noteiktus viedokļus un atrod dzirdīgas ausis politiķu vidū. "Jautājums ir, cik kvalitatīvs ir tas viedoklis bijis pirms tam, ja tas var tikt tik viegli mainīts," pauda LU Teoloģijas fakultātes dekāne.
Vaicāta, vai politiķi nav šajā jautājumā zināmā mērā izmantojuši arhibīskapu Stankeviču, Balode sacīja, ka izmantošana varētu būt bijusi pat abpusēja. "Es domāju, ka no arhibīskapa teiktā mēģināja nolasīt, par ko varētu balsot vēlētājs un par ko baznīca varētu rosināt balsot," pauda Balode.
Balode sacīja, ka no baznīcas puses tiek izrādīta liela aktivitāte, līdzko parādās jautājums par viendzimuma laulībām, it kā tas būtu milzīgs apdraudējums Latvijas sabiedrībai, kas tai tiktu uzspiests no Eiropas.
Viņas vērtējumā, citos jautājumos, tādos kā rūpes par bērniem, jautājumā par bērnu namiem, baznīcu aktivitāte varētu būt lielāka.
Savukārt Latvijas Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" ceturtdien atzinis, ka "Stambulas konvencijā daudzas labas lietas ir sajauktas ar ļoti sliktām. Konvencijā 80, varbūt pat 90 procentos viss ir pieņemams. Bet 10–20 procenti ir absolūti nepieņemami".
"Kāpēc Baznīca par to uztraucas? Baznīca apzinās, ka ir cilvēki ar dažādām dzimumu lomu izjūtām jeb tendencēm, tomēr mums ir jāapzinās tas, ka dzimums ir cilvēkam nolikts no Dieva un tas ir patiesas un dziļas kristīgās antropoloģijas pamatā," atzīmē Tolstovs.
"Agrāk marksisti cīnījās par strādnieku šķiru tiesībām. Es te saskatu līdzību, jo caur agresīvo feminismu esam tikuši līdz sabiedrībai, kurā šī marksistiskā ideja tiek pārnesta uz dzimumu atšķirībām, sludinot sabiedrību, kurā dzimumu atšķirības gan bioloģiskās, gan sociālās dzimtes (gender) izpratnē vairs īsti nepastāv," nostāju skaidro Tolstovs.
Viņa vērtējumā, tieši kristietība aizstāv dzimumu līdztiesību, patiesu sievietes cieņu. "Tieši kristīgajā ticībā balstītā ģimenē vīrietis harmoniski papildina sievieti. Tieši kristietībā sieviete gūst cieņu caur jaunavas Marijas godināšanu. Un arī vīrietis zina, ka viņš ir ģimenes galva un apgādnieks. Līdz ar to šīs lomas ir jau no Dieva caur Svētajiem rakstiem un caur baznīcas mācību sakārtotas," pauž garīdznieks.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā.
LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai.
Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās, norāda LM.
Savukārt jau 2016. gadā juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica advokātes Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore bija norādīta juriste Baiba Rudevska.
Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei.
Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Tam gan savulaik iebilda bijusī Satversmes tiesas tiesnese un kādreizējā Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Kristīne Krūma, kura 2016. gadā pauda, ka saskata vairākas nepilnības TM pasūtītajā konvencijas analīzē.
"Vardarbība pret sievietēm diemžēl pastāv. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums – to ir atzinusi ne tikai EP, bet arī ANO, kas ir izstrādājusi konvenciju sieviešu tiesību aizsardzībai. Cilvēktiesību sistēmā ir vispārpieņemti, ka īpaša aizsardzība tiek nodrošināta neaizsargātākām cilvēku grupām, piemēram, bērni, invalīdi, sievietes, mazākumtautības," savulaik komentēja juriste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
