Pamatīgas galvassāpes Rīgas domei radījušas jau 20 gadus AB dambī pietauvotās mākslas galerijas "Noass" un "Betanovuss", kas, Mājokļu un vides departamenta ieskatā, šobrīd nesankcionēti un bez saskaņošanas izmanto pašvaldības īpašumu, par ko ir paredzēts administratīvais sods.
Problēmas sākušās 2016. gadā, kad pēc Zemes pārvaldības likuma pieņemšanas Daugavas akvatorija nonāca domes valdījumā, portālam "Delfi" skaidro Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Līdz tam kuģošanas līdzekļu īpašniekiem bija iznomāta tikai piegulošā sauszemes teritorija. Šis līgums beidzies 2016. gadā, taču kuģošanas līdzekļi palikuši uz vietas.
Spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos nav atrunāta kārtība, kā sauszemi iznomāt kopā ar ūdeni. Tāpēc Mājokļu un vides departaments kopā ar Īpašuma departamentu izsprieda, ka kuģošanas līdzekļu īpašniekiem primāri jāiznomā ūdens, bet sauszeme līgumā jāpievieno kā papildu teritorija, kuras vērtību noteiktu atbilstoši kadastrālajai vērtībai.
Lai gan viens no departamenta situācijas risinājumiem paredzēja pat izstāžu zāļu aizvākšanu no AB dambja par domes līdzekļiem, vēlāk piedzenot radītos zaudējumus no īpašniekiem, otrdien Mājokļu un vides komitejas sēdē departaments mēģināja gūt deputātu atbalstu citam risinājumam – izstāžu zāles var palikt uz vietas un piedalīties konkursā uz vietu AB dambī. Pa to laiku departaments sagatavotu lēmumprojektu, saskaņojot to ar citām domes struktūrvienībām, tostarp Juridisko pārvaldi, lai pārliecinātos, ka šis risinājums ir juridiski korekts.
Peldošo izstāžu zāļu īpašnieks ir biedrība "Kultūras un mākslas projekts Noass". Kopš 1998. gada, sadarbojoties ar Rīgas domi, biedrība ir izveidojusi infrastruktūru saviem pontoniem AB dambī. Biedrības valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis deputātiem neslēpa savas bažas par plānotā konkursa iznākumu, jo izsolē kultūras projektam ir grūti konkurēt ar uzņēmējiem.
"Parādīsies konkurenti, kuri varētu iekārot infrastruktūru. Ja lepns restorāns būtu mums blakus, mēs iegūtu. Taču ir bažas, ka šis restorāns pretendēs uz mūsu vietu," sēdē teica Zilgalvis. "Ja uz Latvijas simtgadi lemsiet likvidēt 20 gadus pastāvošu kultūras objektu, tad es jūs tikai apsveicu," skumji pauda Zilgalvis.
Departaments neizslēdz iespēju, ka līdztekus tagadējiem AB dambja iemītniekiem konkursā uzradīsies kāds konkurents. Lai gan iecerēts iznomāt vien divas vietas, departaments neparedz sīvu konkurenci par tām.
Komitejas deputāti sadzirdēja Zilgalvja paustās bažas, kā arī Izglītības un kultūras departamenta pausto atbalstu izstāžu zālēm, tāpēc nobalsoja par citu situācijas risinājumu. Proti, Mājokļu un vides departamentam jālūdz palīdzība pilsētas izpilddirekcijām, Pilsētas attīstības departamentam, Izglītības un kultūras departamentam, Satiksmes departamentam un citiem partneriem, kopīgi radot koncepciju AB dambja attīstībai. Šajā koncepcijā jāiestrādā sadalījums komercdarbībai un kultūrai AB dambī. Deputātu ieskatā tas pasargās izstāžu zāles no turīgāku kuģošanas līdzekļu ievākšanās AB dambī.
Šis darbs Mājokļu un vides departamentam jāpadara līdz šā gada 1. septembrim, kā arī pastrādātais jāatrāda domniekiem.
Peldošās izstāžu zāles "Noass" un "Betanovuss" īpašnieks ir biedrība "Kultūras un mākslas projekts Noass", kas kuģošanas līdzekļus veidojusi ar būvfirmas "Re&Re" atbalstu. Kopš 2005. gada biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss par kultūras veicināšanu.
Izstāžu zālēs regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi, tostarp Rīgas domes rīkotie projekti "Baltā nakts" un "Muzeju nakts", kā arī biedrība ik gadu organizē laikmetīgās mākslas un video festivālu "Ūdensgabali".
Ik pa laikam AB dambī pietauvojas arī trešais kuģošanas līdzeklis – "Ponton.lv". Tas pieder 2006. gadā reģistrētajai SIA "Ponton", kas nodarbojas ar kuģu, peldošo iekārtu un hidrotehnisko objektu būvniecību. 2016. gadā uzņēmums apgrozīja 100 tūkstošus eiro, nopelnot 12 tūkstošus eiro.
Uzņēmums savā mājaslapā skaidro, ka izgatavo peldošus pontonus no metāla, plastmasas vai betona, kas kalpo ne tikai kā parastas piestātnes, bet var pārtapt arī par peldošām lapenēm, pirtīm un mājām.
Vēstīts, ka šā gada sākumā mediji un valsts iestādes sāka pētīt uzņēmējam Argodam Lūsiņam piederošo "māju – kuģi", kas Pāvilostas jūras krastā gadiem gulst kā "būvniecībā esošs pontons".
Kā liecina Valsts zemes dienesta izvērtējums, Lūsiņa "māja – kuģis" atrodas valstij piederošā zemes gabalā, kas robežojas ar Lūsiņa firmai piederošu zemi. Likums paredz, ka tauvas joslā kuģus drīkst remontēt vien ar īpašnieka atļauju, taču Lūsiņš kopš 2011. gada, tostarp tiesā, apgalvojis – pontons ir uz viņa zemes. Tam neiebilda nedz Valsts vides dienests, nedz pašvaldība, nedz citas institūcijas.
Skaidrību par Latvijas Jūras administrācijas lomu "mājas – kuģa" lietā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" skaidroja administrācijas vadītājs Jānis Krastiņš. Tieši viņa vadītā iestāde reģistrējusi Lūsiņa būvi kā "būvniecībā esošs pontons".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
