Pērnā gada decembrī portāls "Delfi" ziņoja par uzņēmumu SIA "Termolate", kuru kā apakšuzņēmēju Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" objektu apsargāšanai bija nolīdzis SIA "Koblenz". Pērnā gada novembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) apturēja "Termolates" saimniecisko darbību. Kā liecināja "Lursoft" pieejamā informācija, uzņēmumam VID administrēto nodokļu parāds 7. decembrī bija vairāk nekā 163 tūkstoši eiro.
"Termolate" īsi pirms saimnieciskās darbības apturēšanas no darba bija atbrīvojusi darbiniekus, tiesa, viņus pašus par to neinformējot, tādēļ viņi darbā ieradušies vēl vairākas nedēļas pēc tam, kad oficiāli jau bijuši atlaisti, portālam "Delfi" pastāstīja vairāki bijušie "Termolates" darbinieki, kuri vēlējas palikt anonīmi. Uzņēmums saviem padotajiem arī divus mēnešus nebija izmaksājis algas.
Šobrīd "Termolates" nodokļu parāds lēšams teju 219 tūkstošu eiro apmērā, liecina "Lursoft" pieejamā informācija. Uzņēmuma īpašnieks ir Krievijas pilsonis Deniss Rožkovs. 2016. gadā uzņēmums apgrozījis vairāk nekā 54 tūkstošus eiro, ciešot 1542 eiro lielus zaudējumus. Pērnā gada aprīlī mainījusies "Termolates" valde – Venta Smiltnieka vietā nācis jau minētais Rožkovs.
Toreiz "Termolates" darbinieki stāstīja, ka vērsušies Valsts darba inspekcijā (VDI), tiesa, līdz šim tas vēl rezultātu nav devis. VDI portālam "Delfi" šonedēļ apstiprināja, ka saņemti vairāki iesniegumi no bijušajiem "Termolates" darbiniekiem, un atzīst, ka viņu rokas ir saistītas, jo uzņēmējs atsakās sadarboties. Lietvedība gan pagaidām vēl turpinās. Par nesadarbošanos ar VDI juridiskai personai var tikt piemērots sods līdz 700 eiro. "Termolates" gadījumā maksimālais sods būtu 312 reižu mazāks nekā uzņēmuma uzkrātais nodokļu parāds. VDI darbiniekiem iesaka vērsties tiesā.
Kā noskaidroja portāls "Delfi", "Termolates" un tās darbinieku attiecībās jau no paša sākuma bijušas dažādas dīvainības. Apsargi stāsta, ka visa informācija par darbu "Termolatē" "gājusi" caur kādu citu apsardzes uzņēmumu – "Gvardex apsardze", kas tagad jau pārdēvējies par "EG&RK". Arī šim uzņēmumam ir nodokļu parāds – kā liecina "Lursoft" pieejamā informācija, 26. janvāri tas bijis gandrīz 25 tūkstoši eiro. Tas bijušos "Termolates" darbiniekus vedina domāt, ka viņi kļuvuši par upuriem tā dēvētajām "apakšuzņēmēju shēmām".
"Jūs taču nenāciet uz darbu un uzreiz neskatieties, vai jūsu uzņēmums vēl eksistē, vai nē. Cita lieta, ka šīs firmas pārstāvji [rāda uz lapu ar ''Gvardex apsardze'' nosaukumu – aut.] ar kuriem mums bija kontakts, solīja, ka samaksās visu. Tobrīd jau neeksistēja ["Termolate" – aut.]. Es nezinu, varbūt tas cilvēks, kurš ar mums kontaktējās, to nezināja," teica viens no bijušajiem "Termolates" darbiniekiem.
Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) pārskatā, kas publicēts pērnā gada septembrī, minēts, ka "apakšuzņēmēju shēmas" apsardzes nozarē nav nekas neparasts. Nereti uzņēmums, kas slēdz līgumu ar kādu lielu kompāniju, valsts iestādi vai uzņēmumu, darbam objektā piesaista apakšuzņēmējus, kuri algas saviem darbiniekiem aprēķina minimālā līmenī, maksā aplokšņu algas, nemaksā vai daļēji maksā nodokļus un krāj to parādus, pēc nokļūšanas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) redzeslokā pārtrauc darbību un to vietā nāk jauns uzņēmums. Kā teikts pārskatā, ēnu darboņi ir nozares augonis, kas būtiski apgrūtina darbu arī tiem uzņēmējiem, kuri darbojas, ievērojot visas likumu prasības.
Ziņojumā minēti vairāki priekšlikumi, kas varētu sekmēt nozares iznākšanu no pelēkās zonas, tostarp, nozarē strādājošo komersantu un fizisko personu reģistra izveide, minimālās algas noteikšana nozarē, publisko iepirkumu likuma uzlabošana.
Iegūt "Gvardex apsardzes" jeb tagadējā "EG&RK" komentāru portālam "Delfi" neizdevās – atbildīgās personas, kuras tiesīgas runāt ar medijiem, nebija sazvanāmas, bet "Termolate" norādītais kontakttālrunis neeksistē.
Savukārt VID informēja, ka par "Termolates" nodokļu parādu un saimnieciskās darbības apturēšanas iemesliem nekādus komentārus nevar sniegt. Tāpat VID nekomentēja arī iespējamību, ka šis uzņēmums varētu būt iesaistīts "apakšuzņēmēju shēmās".
Kopumā, pēc DNKA biedru aprēķiniem, VID 2016. gadā neiekasētā summa no apsardzes komersantiem bija aptuveni 14 miljoni eiro.
Saskaņā ar VID datiem, 2017. gada 1. janvārī apsardzes nozarē darbojies 1081 nodokļu maksātājs, bet šī gada 1. janvārī to skaits ir samazinājies par 63. Sarucis arī to apsardzes nozares uzņēmumu skaits, kuriem apturēta saimnieciskā darbība – pērn tādu bijis par diviem mazāk nekā 2016. gadā. Turpretim apsardzes nozarē strādājošo nodokļu maksātāju parāds 2018. gada 1. janvārī bija 17,95 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā aizpērn.
''Mani vienkārši pārsteidz, ka "Gvardex apsardze" turpina strādāt zem cita nosaukuma. Tur ir tie paši cilvēki. Neesmu personīgi pārbaudījis, bet tā nemēdz būt, ka pasauc no Gulbenes vai Madonas cilvēkus, kas neko nezina. Tad kāpēc tā nosaukuma maiņa? Kāpēc tā pati juridiskā adrese? Tā pati, kurā bija "Gvardex apsardze''…'' rezumē viens no darbiniekiem, piebilstot, ka rodas sajūta – šie darboņi sodu nesaņems.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
