Premjers: Rimšēviču ir aizturējis KNAB; draudu Latvijas finanšu sistēmai nav  (330)

Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā, norāda valdības vadītājs.

"Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu," sacījis Kučinskis.

"Es kā valdības vadītājs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā seko līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus. Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai," turpina premjers.

Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19. februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde un KNAB preses konference kopā ar Valsts policiju. Savukārt svētdien pulksten 15 Finanšu ministrijā notiks preses konference, kurā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola informēs par situāciju Latvijas finanšu sektorā.

"Delfi" jau ziņoja, ka naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Rimšēviču aizveda ar likumsargu auto.

Rimšēvičs sestdien atgriezās Latvijā un no lidostas devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur uzturējās gandrīz astoņas stundas. Kopā ar viņu birojā ieradās pazīstamais advokāts Saulvedis Vārpiņš.

KNAB darbinieki piektdien, 16. februārī, veikuši kratīšanu Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos. Tāpat aizturēts ir uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.

Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs 2016. gadā algā centrālajā bankā saņēma 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā, kad Latvijas Bankas prezidents saņēma 137 007 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas ienākumu deklarācija par 2016. gadu. Tāpat par vairāk nekā 100 000 eiro sarukušas Latvijas Bankas prezidenta parādsaistības - no 197 012 eiro 2015. gadā līdz 96 646 eiro 2016. gadā.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.