Kā vēstīts, atsevišķi mācītāji iepriekš pauda viedokli, ka Rubeņa aiziešana no mācītāja amata bijusi "rezultāts vairāk kā gadu ilgai plānotai, mērķtiecīgai un ļoti apzinātai kampaņai". To akceptējis tieši Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš, iepriekš savā "Facebook" kontā norādīja LELB Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
Kalniņš noliedza, ka viņš vai viņa pārraudzītais iecirknis būtu kā vainojami tajā, ka Rubenis atstājis mācītāja amatu: "Patiesībā es nesaskatu tādu redzamu iemeslu no mūsu puses, kaut arī es esmu padarīts par galveno vainīgo, Rīgas iecirknis, un es esmu Rīgas iecirkņa prāvests, ka tas ir mūsu dēļ ka mēs esam izdarījuši kaut kādu spiedienu. Tas spiediens lielā mērā bija vienkārši saprast tos viedokļus, domas atziņas, pie kurām Rubenis nonācis ne tikai pēdējā grāmatā "Viņa un Viņš", bet arī [grāmatā] "Kristīgā meditācija" un tā tālāk, un veidot šo dialogu," izteicās mācītājs.
"Faktiski mums arī bija tāda tikšanās, 20. jūnijā, pagājušajā gadā, kad mācītājs Rubenis piekrita ierasties, lai runātu par grāmatu "Viņa un Viņš". Tie ir no Lutera draudzes mācītājiem tādi pārspīlēti izteikumi, kuri runā par mācītāju nekompetenci un tā tālāk," sacīja Kalniņš.
Viņš stāstīja, ka Rubenis izvirzījis noteikumu, lai ar pārējiem mācītājiem vispār runātu, proti, ka noteikums bijis izlasīt grāmatu "Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss". Pēc tam mācītāji pildījuši Rubeņa sagatavotu testu " lai nonāktu līdz kvalifikācijai" runāt par grāmatu.
Tomēr saruna tā arī neesot notikusi – pēc Rubeņa uzrunas tikšanās beigusies ar to, ka viņš "neatbildēja uz mūsu sagatavotajiem jautājumiem, bet iesniedza iesniegumu, kurā jautājums bija tāds, no viņa puses, lai mēs kā Rīgas iecirknis izskaidrojam, kādai teoloģiskai pēctecībai mēs piederam (..), lai viņš saprastu, kā ar mums runāt," atminējās Kalniņš.
"Mēs pieņēmām šo iesniegumu. Oktobrī, pēc vasaras, nācām kopā, jo uz iesniegumu mums bija jāatbild – tas bija pamats, lai šī diskusija turpinātos. Mēs sagatavojām savu atbildi, kas bija izrunāta konventā, kur katrs mācītājs, kurš tur piedalījās, varēja izteikt domas, kā viņš redz šo atbildi. Tā kā nāca adventes laiks tad vēstuli mēs nesūtījām, gribējām nosvinēt svētkus un tad sūtīt, tādēļ vēstule Rubenim tika aizsūtīta 23. janvārī," stāstīja mācītājs.
Viņš sacīja, ka vēstule bijusi arī LELB arhibīskapam Jānim Vanagam un bīskapu kolēģijai. Vestulē mācītāji lūguši, lai bīskapu kolēģija šo diskusiju "atver lielākā, plašākā baznīcas līmenī".
Tad esot pagājis kāds laiks un tad saņemta informācija, ka Rubenis izlēmis aiziet no mācītāja amata, paliekot draudzē kā ticīgs draudzes loceklis. "Tātad šī saruna vairāk nav iespējama," rezumēja Kalniņš.
Viņš papildināja, ka arī Vanags izteicies, ka viņam bijusi saruna ar Rubeni. "Viens iemesls ir šī vēstule, ir interese būt uz šo diskusiju, bet no otras puses tur ir kādi Rubeņa subjektīvi iemesli, kāpēc viņš šādu lēmumu pieņēma," Rubeņa aiziešanu no mācītāja amata komentēja Kalniņš.
"Tas ir tikai skaidrs un saprotami, ja mēs kā mācītāji gribam iztaujāt otru mācītāju par to, ko viņš savās grāmatās raksta, īpaši tad, ja tas neatbilst mūsu izpratnei par ticībai svarīgiem jautājumiem. Tas bija mēģinājums veidot šādu diskusiju, kāda faktiski nebija veidota 10 gadus, kopš Rubenis aizgāja no Torņakalna un saka dzīvot Lūžņā, veidot savu rekolekciju centru, viņš jau nebrauca uz konventiem, neiesaistījās aktivitātēs," sacīja Rīgas iecirkņa prāvests.
"Es tajā neredzu tādu ažiotāžu, kāda ir sacelta, ka tā būtu bijusi mūsu iecirkņa vēlme panākt, ka Rubenis noliek savu kalpošanu. Tā ir viņa izvēle, neveidot šādu diskusiju, ko viņš pats nav paskaidrojis un izskaidrojis, un tad mēs pieņemam, ka tas bija veids, kā viņš vēlējās šo diskusiju risināt," sacīja garīdznieks.
Viņš arī pauda uzskatu, ka LELB arhibīskaps Vanags ir "pieļāvis ļoti lielu teoloģisku domu dažādību", kas, pēc Kalniņa domām, vienlaikus ir bijis arī izaicinājums. "Bet kādā brīdī ir kādas robežas," sacīja mācītājs.
"Protams, mēs dzīvojam 21. gadsimtā, ir lietas, kas nāk un mainās. Baznīcā tas ir mazliet savādāk. Mēs gribējām diskutēt par lietām, ko mācītājs Rubenis un viņa sekotāji ir atklājuši un noskaidrojuši, bet diskusija vienkārši nenotika," sacīja Kalniņš.
"Tā ir postmodernā laika zīme – es gribu, lai manu patiesību pieņem tādu, kāda tā ir. Ja to šādi nepieņem, nu, tad es saku nē ok, mums nav nekādas diskusijas, es aizeju ar to savu patiesību, un visi, kuriem mana patiesība patīk, nāk ar mani, bet tie, kam nepatīk paliek," klāstīja Kalniņš.
Viņa vērtējumā LELB diskusija ļoti sarežģītos jautājumos teoloģijā, piemēram, kas ir baznīcas mācība, nav pēc būtības notikusi un nenotiek. "Tā tradīcija, kas luteriskajai baznīcai vienmēr bijusi ļoti aktuāla – diskusijas, dažādi teoloģiski spriedumi un izvērtēšanas, tādas mūsu baznīcā nav bijis," pauda Kalniņš.
"Rubenis baznīcā ir bijis un paliks kā liela autoritāte," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka "mācītājs un kalpošana šajā amatā nav jautājums par tavu autoritāti, tavu gudrību, tavu inteliģenci un taviem atklājumiem. Baznīca ar savu mācību, kas ir pastāvējusi jau 2000 gadus, tai ir savi principi un pamatlietas, kāpēc mēs runājam par kristīgo ticību nevis par budismu vai hindusimu".
"Protams, ir šīs jaunās tendences, kurās mēs gribam visu paņemt (..) un uztaisīt ko jaunu, un cilvēkiem tas liekas ļoti piesaistoši un mūsdienīgi, ņemt iekšā psihoterapiju... Ir cilvēki, kuri saka, mēs tā gribam darīt, bet ir citi, kas to negrib darīt," sacīja mācītājs.
Jau vēstīts, ka ka 36 gadu kalpošanas baznīcai mācītāja amatu nolēmis atstāt sabiedrībā iecienītais Rubenis. Viņš Vanagam lūdzis atbrīvot viņu no mācītāja amata. Šis lūgums ir pieņemts un apstiprināts, un šobrīd viņš ir Rīgas Lutera draudzes ierindas loceklis.
Tikmēr arhibīskaps Jānis Vanags Rubeņa aiziešanu skaidrojis ar personīgiem iemesliem, kurus viņam nav uzticēts iztirzāt publiski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
