Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti par saņemto mērniecības pakalpojumu kvalitāti, bet valsts kopumā – par Nekustamā īpašuma valsts kadastra datu pareizību. Uz to norādījusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību.
Formāla uzraudzība mērnieku profesionālajai darbībai, vienas galvenās atbildīgās institūcijas trūkums, neskaidra pārkāpumu un kļūdu novēršanas sistēma ir būtiskākie trūkumi, kas, kā uzskata VK, ir novēršami, lai valsts rīcībā būtu kvalitatīva informācija un tiktu nodrošinātas zemes īpašnieku tiesības.
Laikā no 2013. gada līdz 2016. gadam 2,2 reizes pieaudzis Kadastra datos konstatēto robežu neatbilstību daudzums, sasniedzot 2966 gadījumus, turklāt nekonstatēto neatbilstību skaits var būt daudz lielāks, atklājuši VK pārstāvji. Savukārt Valsts zemes dienests mērnieku pieļauto nepilnību dēļ 2016. gadā atteicis reģistrēt 431 jeb 4,5 % no visām iesniegtajām kadastrālās uzmērīšanas lietām. Tas pēc VK ekspertu domām liecina, ka šobrīd īstenotā mērnieku uzraudzība tikai daļēji novērš pārkāpumus, turklāt būtiskāko pārkāpumu novēršana paliek pašu mērnieku atbildībā. Nekustamā īpašuma īpašnieks, ja mērnieks viņam nepaziņo, var nemaz neuzzināt par neatbilstībām un līdz ar to nevar pieprasīt mērniekam tās labot vai atlīdzināt zaudējumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
