Neskatoties uz politiķu aicinājumiem atstāt amatu, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties. Tagad tiek meklēts juridisks risinājums Rimšēviča atstādināšanai, jau trešdien plānots situāciju pārrunāt ar Valsts prezidentu Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē, portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (V).
"Jebkurā gadījumā tas būtu bijis cienīgi, ja viņš pats atkāptos," uzsvēra deputāte, atgādinot, ka tas bija ne tikai viņas, bet arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) aicinājums.
"[Atkāpšanās], manuprāt, atbilst arī veselajam saprātam, saprotot to reputācijas kaitējumu, ko šobrīd šī krimināllieta Latvijai ir nodarījusi. Ja cilvēkam ir svarīgs paša es, tad, protams, mums būs jādomā cits risinājums," apliecināja Lībiņa-Egnere. Visticamāk, trešdien Nacionālās drošības padomes sēdē pie Valsts prezidenta, gan pēc tās politiķi lems, ko darīt.
Ceturtdien Saeimā tiks virzīti "Vienotības" izstrādātie grozījumi Latvijas Bankas likumā, lai ierobežotu Latvijas Bankas amatpersonu pilnvaru termiņus. Tāpat grozījumi paredz likumu papildināt ar normām, kas dod tiesības Saeimai atcelt no amata Latvijas Bankas amatpersonas un Latvijas Bankas padomei apturēt amatpersonu pilnvaras uz kriminālprocesa laiku. Šis būšot viens no veidiem, kā situāciju risināt, taču mēģinājumi būšot dažādi.
"Protams, risinājumam jābūt tiesiskam un mums tāds ir jāatrod, citas iespējas nav," atzina Lībiņa-Egnere. Situācijas risinājuma meklējumos iesaistījies arī Saeimas Juridiskais birojs.
Vēstīts, ka Rimšēvičs no amata neatkāpsies, jo ir pārliecināts, ka nav vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās. Viņš esot ticis apmelots. Tas esot apmelotāju mērķis, lai viņš atkāptos un nevarētu sevi aizstāvēt. Vēršanos pret sevi Latvijas Bankas prezidents pamatoja ar to, ka viņš iestājies pret komercbankām, kas Latvijā īsteno noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Rimšēvičs aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā. Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
