Tā kā korupcijas skandālā ierautajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis neļauj pildīt amata pienākumus, viņa lēmums neatkāpties no amata, domājams, netraucēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanu, pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
"Jebkurā gadījumā noteiktais drošības līdzeklis, kas liedz aizņemt amatu, ir šobrīd pietiekošs, jo citu instrumentu arī nav, likumdošana to tāpat neparedz. Es domāju, ka tas netraucēs izmeklēšanas gaitu,'' teica premjers, ''vēlreiz gribas uzsvērt, ka šī Rimšēviča kunga aizturēšana nav saistīta ne ar ''ABLV'' banku, ne arī ''Norvik banku''."
''Es domāju joprojām, ka šinī brīdī gudrāk būtu bijis, ja viņš būtu pieņēmis citu lēmumu, būtu atkāpies un ļāvis tiesībsargājošām iestādēm darīt savu darbu,'' pēc valdības sēdes Rimšēviča lēmumu neatkāpties medijiem komentēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), piebilstot, ka Rimšēviča atkāpšanas, viņasprāt, būtu palīdzējusi uzlabot Latvijas finanšu sektora reputāciju. To, kādas sekas varētu radīt Rimšēviča lēmums neatstāt amatu, ministre nevēlējās prognozēt.
Kučinskis arī norādīja, ka "Norvik bankas'' darbības publiskajā telpā "ir zināmā mērā provokācija, vēršanās pat pret valsti". Arī Reizniece-Ozola norādīja, ka tas, kā starptautiskajā publiskajā telpā rīkojas "Norvik banka" ir aktīva Latvijas nomelnošana. "Iespējams, ka tā ir daļa no kādas taktikas, zinot, ka šobrīd ir tiesvedība pret valsti no "Norvik bankas" puses," teica ministre.
Vaicāts par to, vai notiekošais ir hibrīdkarš, premjers atbildēja noliedzoši, sakot, ka šobrīd par hibrīdkaru runāt ir pāragri, taču "katrā gadījumā tas mums liek būt modriem un sekot līdzi, kas šobrīd arī notiek".
Jau ziņots, ka intervijā aģentūrai AP "Norvik bankas" pārstāvis Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Vēstīts, ka Rimšēvičs no amata neatkāpsies, jo, kā viņš pats apgalvo, likumpārkāpumos nav vainīgs. Tas esot apmelotāju mērķis, lai viņš atkāptos un nevarētu sevi aizstāvēt. Vēršanos pret sevi Latvijas Bankas prezidents pamatoja ar to, ka viņš iestājies pret komercbankām, kas Latvijā īsteno noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Rimšēvičs aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā. Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
