Ņemot vērā, ka pēdējās dienas Latvija piedzīvo starptautiskās reputācijas kritumu iespējami koruptīvas finanšu sektora pārvaldības dēļ, Jaunā konservatīvā partija (JKP) prasa finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) demisiju.
Kā portālam "Delfi" uzsvēra JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns, finanšu ministre nav spējusi novērst ASV Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai.
Tā kā finanšu ministre ir atbildīga par finanšu sektora politiku valstī un Latvijas Banku un Finanšu kapitāla un tirgus komisiju (FKTK) joprojām vada cilvēki ar neviennozīmīgu reputāciju, JKP prasa Reiznieces-Ozolas demisiju.
Tāpat partija norāda, ka finanšu ministres un premjera Māra Kučinska nodokļu reforma ir brāķis, jo tā nesniedz cerēto atbalstu mazo algu saņēmējiem; ir radīta galēji sarežģīta nodokļu administrēšana; kā arī atsevišķu nodokļu celšana ir radījusi inflācijas efektu, kas "apēd" cilvēku ienākumus.
Ņemot vērā augstāk minēto, Jaunā konservatīvā partija (JKP) prasa finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas demisiju.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāta Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
Likumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimševičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu. Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.
Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka LB prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
