Dome neieklausās opozīcijas bažās par 'ABLV'; finansēs Skanstes attīstību  (19)

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 10 miljoni eiro. Šo summu veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 5,1 miljona eiro apmērā un RD finansējums 4,9 miljonu eiro apmērā. Domes līdzfinansējums par četriem miljoniem eiro pārsniedz sākotnēji plānoto, tāpēc pašvaldībai nu jāmeklē iespējas šo summu aizņemties. Projektam jānoslēdzas 2021. gadā.

Skanstes rajonā par šiem līdzekļiem iecerēts izbūvēt vairākas ielas un ietves, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, izrakt kanālu gar Lapeņu ielu un bijušo mazdārziņu teritoriju, kā arī ap šo kanālu izveidot parku. Izmaksās iekļauta arī autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta reklamēšana.

Projektu decembrī atbalstīja arī Pilsētas attīstības komitejā, opozīcijas deputātiem balsojumā atturoties. Taču pēdējā nedēļā piedzīvotās "ABLV Bank" likstas raisījušas bažas par Skanstes teritorijas attīstību, jo bankai piederošais nekustamo īpašumu attīstītājs "Pillar" ir īpašnieks aptuveni 12% Skanstes teritorijas, kā arī iecerējis tur būvēt vairākas celtnes, tostarp Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju.

Jau otrdien, 20. februārī, domes opozīcija sasauca ārkārtas Pilsētas attīstības komitejas sēdi, lai uzdotu Pilsētas attīstības departamentam divās nedēļās sagatavot riska izvērtējumu par projekta nākotni. Komitejas deputāti šo priekšlikumu noraidīja. Savukārt departamenta direktors Armands Krūze deputātus mierināja, ka projektam briesmas nedraud.

Trešdien kārtējā Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputātiem bija jāizšķiras par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu. Deputāts Juris Pūce (LA) iesniedza priekšlikumu, kas ļoti līdzinās vakar ārkārtas sēdē noraidītajam – divās nedēļās jāsagatavo riska izvērtējums, bet tad komitejai vēlreiz jāpulcējas lemt par naudas piešķiršanu. Pūce paredz, ka dome piešķirs līdzekļus purva nosusināšanai, nevis rajona attīstīšanai, jo viens no galvenajiem investoriem varētu savas ieceres nemaz nerealizēt.

"Pie projekta strādājam sen. Ņemot vērā projekta ideju un izvērtētos riskus, pēdējo nedēļu notikumi būtiski neietekmē sasniedzamos rezultātus, jo plānotās aktivitātes ir ielu izbūve un inženierkomunikāciju izbūve," deputātiem skaidroja Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe. Infrastruktūru pilsēta neradīs konkrēta attīstītāja vajadzībām, bet gan teritorijas vajadzībām kopumā, tāpēc "ABLV Bank" likstām nav tiešas saistības ar domes iecerēto projektu.

"Rīgai ir vairāk nekā 800 gadu. Ja pie katras krīzes Rīga apturētu savu attīstību, tad šeit šobrīd izskatītos kā zvejnieku ciematā. Ņemot vērā, ka finanšu sistēmā šobrīd ir problēmas, mēs nedrīkstam pārējiem attīstītājiem parādīt, ka te ir slikti, jo pārējie tad arī varētu pārtraukt plānus," sēdē teica komitejas priekšsēdētājs un pilsētas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt opozīciju viņš salīdzināja ar "kaimiņu", kurš priecājas, ja otram kaimiņam "nosprāgst govs". "Ja nosprāgst divas – vēl labāk," teica mērs.

Deputāta Pūces priekšlikumu vairākums komitejas locekļu noraidīja, bet līdzekļu piešķiršanu projektam apstiprināja. Jāvārds projektam vēl jādod Rīgas domes sēdē.

Portāls "Delfi" jau vēstīja par Skanstes rajona attīstības scenāriju, kur līdz 2024. gadam darbavietu skaitu no 8000 plānots kāpināt līdz 37 000. Viens no "ABLV" lolotajiem objektiem ir 30 miljonu eiro vērtais Laikmetīgās mākslas muzejs. Pirmdien preses konferencē "ABLV Bank" vadība pastāstīja, ka šo projektu var nākties pārskatīt.

Vēstīts, ka "ABLV" grūtības sākās 13. februārī. Šajā datumā atklātībā nāca ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ziņojums, kurā banka vainota naudas atmazgāšanā un kukuļdošanā. Lai gan banka no apvainojumiem centās atkauties, starptautiskās institūcijas tai mieru nedeva. Pēc Eiropas Centrālās bankas instrukcijas pašmāju banku uzraugs noteica "ABLV" maksājumu ierobežojumus, jo dažās dienās būtiski pasliktinājies bankas finansiālais stāvoklis. Īsā laikā no bankas izņemti 600 miljoni eiro.

Lai stabilizētu situāciju, "ABLV" lēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Līdz šim Latvijas Banka pret vērtspapīriem ir aizdevusi ap 100 miljoniem eiro.

Portāla "Delfi" aptaujātie eksperti vērtē, ka "ABLV" nedienas pa Latvijas tautsaimniecību un iekšzemes kopproduktu nesitīs tik spēcīgi kā finanšu krīze mūsu valstī pirms desmit gadiem. Taču notikumu ietekmē varētu mazināties banku ārvalstu klientu apjoms. Atšķirībā no "Parex" un "Latvijas Krājbankas" krīzes, eksperti uzsver, ka šoreiz runa nav par bankas likviditāti, bet gan reputāciju un darbības praksi. Latvijas finanšu vides reputācija pēdējās dienās plaši apspriesta arī ārvalstu medijos, kuros vienu pēc otra uzskaita gadījumus ar mūsu banku neglaimojošo pieredzi naudas atmazgāšanā.