Pētnieks ir viens no ekspertiem, uz kuru savā materiālā "Murgs. Baņķieris atklāj patiesību par korupciju Latvijā" atsaucas arī amerikāņu ziņu aģentūra "The Associated Press", bet pērn Galeoti bija centrālais viesis Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīkotajā konferencē par viltus ziņu draudiem.
"Par Rimšēviča iespējamo saistību ar koruptīviem darījumiem biju dzirdējis iepriekš. Par to jau vairākus gadus runā Eiropas baņķieru aprindās," intervijā laikrakstam uzsver Galeoti.
"No augstu stāvošiem Eiropas banku pārstāvjiem esmu dzirdējis pieņēmumus, ka centrālās bankas vadītājs Latvijā vadot veselu tīklu, kas gūst labumu no dažādiem lēmumiem saistībā ar bankām Latvijā," piebilst Galeoti.
"Lai vai kāds būtu konkrētās lietas iznākums, Latvija būs ieguvēja, jo šādā veidā notiek tās banku sistēmas attīrīšanās," norāda Galeoti.
"Latvijas Avīze" atgādina, ka iepriekš savās publikācijās Galeoti Latviju saucis par "naudas atmazgāšanas veļasmašīnu" un norādījis, ka Latvija esot viens no Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem Eiropā.
"Tas ir vispārzināms fakts, ka Latvijas banku sistēmai nepieciešami uzlabojumi," intervijā laikrakstam teic pētnieks. Viņš norāda, ka Latvijas valdība apzinoties problēmas un no Rietumu finanšu centriem regulāri tiekot izdarīts spiediens, lai valstī tiktu sakārtota banku nozare un Latvijā tiktu mazināta naudas atmazgāšana.
"Latvijas valdība apzinās, ka Krievijas vestā jaunās paaudzes karadarbība skar arī finanšu sektoru," piebilst eksperts. Tomēr, viņa ieskatā, visticamāk, Rimšēviča gadījums gan nav saistīts ar atsevišķu informatīvā kara kampaņu no Krievijas puses pret Latviju. "Drīzāk Krievija varētu izmantot iespēju, lai šķeltu Eiropu. Tā izskatās pēc iespējas, kas Krievijai parādījusies, bet ne pēc kā iepriekš vadīta," spriež Galeoti.
Pētnieks intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" neapšauba aģentūras "Associated Press" publicētā fotoattēla autentiskumu.
Jautāts par to, vai šāda līmeņa Eiropas amatpersonām piedienas Krievijā pie viena galda sēdēt ar Krievijas oficiālajai varai tuvu personu, Galeoti laikrakstam norāda, ka interpretācijā būtisks ir attiecīgā laikmeta gars: "Ja mēs attēlu redzētu 2010. gadā, tas raisītu ziņkārību un tam nenāktu līdzi kāds "ļauns" scenārijs. Bet, ja šo pašu attēlu ievietojam mūsdienās, tad tam ir jūtīgāka pieskaņa. Tas ir līdzīgi kā ar tagadējam ASV prezidentam Donaldam Trampam piederošiem īpašumiem, kuri iepriekš tika tirgoti šaubīgiem krieviem, un toreiz tam neviens nepievērsa uzmanību, bet tagad gan ir interese."
Jau vēstīts, ka KNAB Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
LIkumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimšēvičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
