Pērn Latvijā samazinājies bezdarbs  (45)

Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem – attiecīgi 7,7 % un 9,8 %.

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

2017. gadā par 3,8 procentpunktiem samazinājās ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 41,5 % 2016. gadā līdz 37,7 % 2017. gadā. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 7,4 tūkstošiem un 2017. gadā bija 32,1 tūkstotis.

2017. gada 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,5 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 7,6 procentpunktiem. 4. ceturksnī bija 25,7 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 33,6 tūkstoši.

2017. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 17 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (2016. gadā – 17,3 %). No visiem bezdarbniekiem 12,1 tūkstotis jeb 14,2 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,9 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 16,5 %, kas ir par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,7 tūkstošiem un bija 10,6 tūkstoši jeb 13,3 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 13,3 tūkstoši jeb 15,8 %).

Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. 2016. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā (17,3 %) bija par 1,4 procentpunktiem zemāks nekā vidējais rādītājs ES (18,7 %). 2017. gadā Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,1 %, bet Lietuvā – 13,3 %.

2017. gadā 39,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2017. gada 4. ceturksnī 36,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 63,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

2017. gadā 31,1 % jeb 443,1 tūkstotis iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 18,6 tūkstošiem jeb 4,0 %. 4. ceturksnī 30,7 % jeb 434,2 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1,2 tūkstošiem jeb 0,3 %.

2017. gadā 18,1 tūkstotis jeb 4,1 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2016. gadā – 20,2 tūkstoši jeb 4,4 %). 4. ceturksnī tādu iedzīvotāju bija 16,1 tūkstotis jeb 3,7 % (2017. gada 3. ceturksnī – 19,5 tūkstoši jeb 4,5 %).

2017. gadā Darbaspēka apsekojums notika 16,5 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 4. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.