Saeima vērtēs priekšlikumu ierobežot Latvijas Bankas amatpersonu pilnvaru termiņu  (24)

Grozījumus Latvijas Bankas likumā Saeimā iesniedza partija "Vienotība".

Grozījumi paredz noteikt Latvijas Bankas amatpersonu pilnvaru termiņu ierobežojumus – amatpersonu iecelšanu amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem.

Vienlaikus paredzēts arī saīsināt Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.

Tāpat paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankas prezidenta amatu var ieņemt tikai persona ar nevainojamu reputāciju un pieredzi un zināšanām finanšu un kapitāla tirgus jomā.

Grozījumos arī noteikta procedūra Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanai no amata, paredzot, ka Saeima var lemt par viņa atbrīvošanu, ja tiek konstatēts, ka Latvijas Bankas prezidents neatbilst amata kritērijiem. Tai skaitā nevainojama reputācija, un papildus noteikts, ka prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļa pilnvaras tiek apturētas uz kriminālprocesa laiku.

"Latvijas Banka ir valsts finanšu sistēmas stabilitātes simbols. Latvijas Bankas prezidents ir viens no 19 eirozonas centrālo banku vadītājiem, kas pieņem lēmumus Eiropas Centrālās bankas padomē, tādējādi ne tikai pieņemot lēmumus nacionālā līmenī, bet visas Eiropas līmenī," Saeimas sēdē vērsa uzmanību "Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Viņš uzsvēra, ka šis jautājums ir ne tikai finanšu sistēmas stabilitāti un mūsu valsts starptautisko tēlu, bet arī par sabiedrības uzticību eirozonas stabilitātei un banku sistēmai kopumā.

Šobrīd Latvijas Bankas likums neparedz ierobežojumus ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu vairākus termiņus pēc kārtas. "Lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumus tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc samērīga laika būtu jāizraugās jauns profesionālis," uzsvēra Abu Meri.

Likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.

Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.

Likumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimševičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.

Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.