Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdien Rīgas pils Svētā Gara tornī kopā ar Ewert Sundja no igauņu grupas "Ewert and the Two Dragons" un Renāru Kauperu no "Prāta Vētra" pacēla Igaunijas karogu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis apsveikumā Igaunijā pauž, ka pietiktu pieminēt vienu notikumu, kas noticis pēdējo gandrīz simts gadu laikā, lai izgaismotu abu valstu un to likteņu visciešāko saistību, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.
"Toreiz Igaunijas valsts pirmo reizi nostājās uz savām kājām, bet jau nākamajā vasarā devās palīgā Latvijai izcīnīt brīvību cīņās, kuras vairums sauca par neuzvaramām. Vai kāda valsts var darīt vairāk otras labā?" norādīts prezidenta apsveikumā.
"Gadsimtu gaitā tā ir tikai viena no epizodēm latviešu un igauņu kopīgajā ceļā. Mūsu kultūrām ir simtiem gadu kopīgs mantojums vēl no Livonijas laikiem. Mūsu tautas reizē piedzīvoja atmodu un reizē piepildīja sapni par savu valsti. Esmu gandarīts, ka gadsimta laikā esam bijuši līdzās gan svētku reizēs, gan vēsturiski izšķirošos brīžos. Šodien savstarpējā sadarbība ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa, kad esam ne tikai cieši partneri Eiropas Savienībā, NATO, Apvienotajās Nācijās un citās starptautiskās organizācijās, bet arī tuvākie kaimiņi, kam ir vienots pasaules redzējums," atzīst Valsts prezidents.
Igaunijas Republika sestdien svin simto dzimšanas dienu - tieši pirms simts gadiem šai dienā tika proklamēta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas valsts. Igauņu glābšanas komiteja dienu pirms Vācijas armijas ienākšanas pilsētā, 1918. gada 23. februārī, Pērnavā pasludināja Igauniju par neatkarīgu un demokrātisku republiku. Tomēr par Neatkarības dienu kļuvusi nākamā, jo trijotne 24. februārī, arī dienu pirms vācu spēku ienākšanas, svarīgo ziņu otrreiz izsludināja galvaspilsētā Tallinā, kā arī izveidoja pagaidu valdību.
Vairāk par Igaunijas un Lietuvas simtgadi lasiet "Delfi" projektā "Lietuvai un Igaunijai 100".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!