'Šķelšanās luteriskajā baznīcā' – pret Vanagu nostājas arī LU Teoloģijas fakultātes dekāni  (469)

Dekāni norāda, ka LELB arhibīskaps Vanags intervijā laikrakstam "Sestdiena" šī gada 24. februārī ir pievērsis uzmanību arī Teoloģijas fakultātei. "Viņš ir izvēlējies lietot salīdzinājumu, ka Teoloģijas fakultāte pieder, citējot viņa tēlainos izteikumus, ūdens sporta "snorkelēšanas" pārstāvjiem, kurus teoloģijā interesē tikai skaistums. Kamēr TF "peld pa virsu", baznīca (pieņemam, domāta LELB) nodarbojas ar "niršanu dziļumā... un glābj dzīvības"."

"Šāds salīdzinājums un arī citi Vanaga izteikumi intervijā apšauba Teoloģijas fakultātes mācībspēku teoloģisko profesionalitāti, kā arī mūsu kolēģu un studējošo personīgo ticību," pauž dekāni.

"Šāda neobjektīva un tiesājoša attieksme nepiestāv nevienam baznīcas vadītājam. Baznīcas aprindās, universitātē un plašākā sabiedrībā viņa izteikumi rada apjukumu. Diemžēl Vanaga viedoklis par LU Teoloģijas fakultāti ir tikai turpinājums mērķtiecīgai negatīva tēla veidošanas kampaņai, kuru luteriskās baznīcas vadība un atsevišķi mācītāji gadiem ir apzināti veikuši pret Teoloģijas fakultāti, aicinot draudžu locekļus nestudēt teoloģiju tajā," uzskata dekāni.

"Šie apgalvojumi ir ietekmējuši ne tikai fakultātes darbību, bet arī ekumēnisko dialogu, kurā tā ir iesaistīta. Šiem apgalvojumiem nav pamata ne Teoloģijas fakultātes mācību saturā, ne mācībspēku profesionalitātē, ne uzskatos, ko tās mācībspēki pārstāv," atzīmē dekāni.

Viņi norāda, ka "baznīcas vadītāja un Teoloģijas fakultātes mācībspēku uzskati var atšķirties, bet norādām, ka LELB arhibīskaps Vanags nav kompetents izvērtēt ne Teoloģijas fakultāti kā mācību spēku akadēmisko kompetenci (kas ir izglītības ekspertu uzdevums), ne arī tās studējošo un mācībspēku personīgo teoloģisko iesaisti vai pārliecību," uzsver dekāni.

"Baznīcas vadība ir atteikusies no sadarbības ar fakultāti, kas tika piedāvāta ikviena tās dekāna laikā. Atteikdamies piedalīties TF veidojošos procesos, arhibīskaps un LELB Baznīcas vadība ir zaudējusi arī morālās tiesības spriest par TF notiekošo," norāda dekāni.

"Kā LELB bijušais un esošie locekļi uzskatām, ka LU Teoloģijas fakultātes izstumšana no baznīcas dzīves un turklāt tās nomelnošana, notikusi apzināti, lai pēc iespējas nepieļautu akadēmiskas teoloģijas ietekmi uz baznīcas dzīvi un samazinātu kritiski domājošu cilvēku un tostarp mācītāju skaitu baznīcā," pauž dekāni.

"Tāpēc mūsu pienākums ir skaidri pateikt, ka nekad neesam vērsušies pret baznīcu kā institūciju — mēs esam par baznīcu, un viena Teoloģijas fakultātes misijas daļa ir tieši palīdzēt baznīcas izaugsmei — ka caur studijām TF tā top stipra ticībā, garīgā gudrībā un intelektuālā briedumā," norāda Cālītis, Kokins un Balode.

"Raugoties uz to, ka Latvijas sabiedrībā akūti trūkst reliģiskas kompetences, un arī baznīcu ietvaros ir iespējams tikai ierobežots teoloģisks dialogs, mēs nostājamies pret šo negatīvo publicitāti un aicinām studēt teoloģiju LU Teoloģijas fakultātē ikvienu, kas meklē patiesību, kas nāk no Dieva," uzsver dekāni.

"Arvien esam gandarīti, ka LELB un citu baznīcu mācītāju saimē šobrīd strādā garīdznieki, Teoloģijas fakultātes absolventi, kalpojot ievērojamākās draudzēs gan Rīgā, gan daudzās Latvijas pilsētās un ciemos. Arī nākotnē paredzam šādu iespēju sadarboties ar baznīcām un draudzēm," savu paziņojumu noslēdz Cālītis, Kokins un Balode.

Cālītis bijis LU Teoloģijas fakultātes dekāns no 2001. līdz 2007. gadam, viņš ir LELB ārpus Latvijas mācītājs (prāvests emeritus) no 1966. gada, LELB mācītājs no 1995. gada līdz 2006. gadam. Kokins bijis LU Teoloģijas fakultātes dekāns no 2007. gada līdz 2015. gadam, LELB mācītājs no 1994. gada. Balode LU fakultātes dekānes amatā ir no 2015. gada, LELB draudzes locekle no 1991. gada.

Kā ziņots, intervijā uz norādi, ka LU Teoloģijas fakultātes dekāne Balode kā bīstamus vērtējusi LELB centienus uzturēt "domu tīrību", Vanags atbild, sakot, ka par bīstamām Balode gribējusi nosaukt "baznīcas rūpes par mācības pareizību".

"Tad gan es nevaru saprast, vai to saka teologs vai propagandists. Baznīca vienmēr ir rūpējusies par mācības pareizību! (..) Reformācija bija rūpes par baznīcas mācības pareizību! Ekumeniskie dialogi nopūlas, lai kopīgi saprastu pareizo mācību. Diletants varētu teikt, ka rūpēties par baznīcas mācību ir bīstami, bet grūti noticēt, ka teoloģe to domā nopietni," intervijā saka Vanags.

Diskusijas par notiekošo LELB saasinājās pēc tam, kad pēc 36 gadu kalpošanas mācītāja amatu izlēma atstāt Juris Rubenis, paziņojot, ka viņš paliek Lutera draudzes loceklis.

Atsevišķi mācītāji iepriekš pauda viedokli, ka Rubeņa aiziešana no mācītāja amata bijusi "rezultāts vairāk kā gadu ilgai plānotai, mērķtiecīgai un ļoti apzinātai kampaņai". To akceptējis tieši Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš, iepriekš savā "Facebook" kontā norādīja LELB Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

14 LELB mācītāji un evaņģēliste izplatīja vēstījumu, kurā norādīja uz diskusijas trūkumu LELB būtiskos jautājumos, pauda viedokli, ka baznīca tikusi nozagta un aicināja par notiekošo diskutēt 12. martā LELB Lutera draudzē.

Savukārt Vanags atzinis, ka šī vēstījuma autoru vidū ir tādi, kas "regulāri pauž atšķirīgus uzskatus. Nevienu no viņiem baznīcas vadība nav ne represējusi, ne atņēmusi kādas privilēģijas. Vai kāds mūsu baznīcā vispār ir disciplinēts sava viedokļa dēļ? Vai vēstījumā pausto frustrāciju drīzāk neraisa atrašanās mazākumā un nespēja samierināties ar sinodes lēmumiem un ar mūsu baznīcas pārvaldes sinodālo aspektu kopumā?".

Rīgas iecirkņa prāvests mācītājs Krists Kalniņš iepriekš paudis uzskatu, ka Rubenis pats izvēlējies neveidot dialogu ar pārējiem mācītājiem. Kalniņš noliedza, ka viņš vai viņa pārraudzītais iecirknis būtu kā vainojami tajā, ka Rubenis atstājis mācītāja amatu.

Vanags iepriekš minējis, ka Rubenis vairs nav jutis motivāciju diskutēt ar saviem amata brāļiem. Viņš gan atturējies atklāt konkrētus iemeslus, kāpēc Rubenis mācītāja amatu atstājis.

Savukārt LU Teoloģijas fakultātes dekāne Balode paudusi viedokli, ka, viņasprāt, šobrīd LELB ir vērojama tendence, ka kaut kādā mērā cilvēks tiek sodīts par savu ticības brīvību un pārliecību, tiek mēģināts uzturēt kādu pareizību vai ticības tīrību. Šāda rīcība ir raksturīga autoritāriem režīmiem, piemēram, nacismam.

Pēc Tieslietu ministrijas 2016. gada pārskata datiem, Latvijā kalpoja 213 personas – garīgais personāls (Reliģisko organizāciju likuma 1.panta ceturtā daļa nosaka, ka reliģisko organizāciju garīgais personāls ir arhibīskaps, bīskaps, mācītājs, diakons, rabīns un citi).