Mācības tikai latviski – CVK izbrāķē Krievu savienības mazākumtautību izglītības likumprojektu  (180)

Likumprojekta autori bija paredzējuši, ka tiks ieviesta mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtas autonomija, deleģējot mazākumtautību izglītības iestāžu padomēm un privāto mazākumtautību izglītības iestāžu dibinātājiem tiesības patstāvīgi noteikt mācībvalodu lietošanu.

Tāpat tas noteic, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tiek izveidots Mazākumtautību departaments, kas izstrādā mazākumtautību izglītības programmu paraugus, mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļus mazākumtautību izglītības iestādēm. Departamenta direktoru ievēlē Saeimas deputāti, kuri par sevi norādījuši, ka nav latvieši.

Kā iepriekš informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, likumprojektu Latvijas Krievu savienība (LKS) CVK iesniedza šā gada 22. janvārī. Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" CVK 45 dienu laikā bija jāpieņem lēmums par to, vai reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, atteikt likumprojekta reģistrēšanu vai noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai.

Atteikt likumprojekta reģistrāciju CVK var gadījumos, ja iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajām prasībām vai likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

Lai izvērtētu iesniegto likumprojektu, CVK lūdza atzinumus vairākām iestādēm, un atzinumi ir saņemti no IZM, Tiesībsarga biroja, Tieslietu ministrijas (TM) un Saeimas Juridiskā biroja. Visos atzinumos norādīts, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts, sēdes laikā uzsvēra Ritvars Eglājs.

Likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Aleksandrs Kuzmins sēdes sākumā noraidīja atzinumos izteiktos pārmetumus. Daži no iebildumiem ir par "politisku nepiekrišanu". Viņš uzsvēra, ka likumprojekts atbilst Satversmes normām un likumu prasībām.

CVK locekļi gan bija vienisprātis, ka šis likumprojekts neatbilst Satversmei. Visi astoņi komisijas locekļi noraidīja šo likumprojektu.

Kā liecina CVK mājaslapā publicētie atzinumi, IZM norādīja, ka likumprojekts "nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu". Ministrija uzskaitījusi vairāk nekā 10 iebildumus pret likumprojektu, tostarp norādījusi, ka tas nav izstrādāts atbilstoši likumprojektu prasībām. Piemēram, nav norādīts likuma mērķis.

Savukārt Tiesībsarga birojs secinājis, ka "likumprojekts nav vērsts uz latviešu valodas kā visas sabiedrības kopējās valodas veicināšanu". Tiesībsargā ieskatā likumprojekts pēc satura ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām vērtībām, līdz ar to likumprojekts vērtējams kā nepilnīgi izstrādāts.

TM norādījusi, ka likumprojekts ir neatbilstošs Satversmei un tās Preambulai, Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Izglītības likumam.

Ministrija uzsvērusi, ka Satversme paredz, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu, savukārt Preambulā rakstīts, ka "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības".

"Neraugoties uz valsts valodas nostiprinājumu Satversmē, vēsturiski izveidojušos apstākļu rezultātā latviešu valodas pietiekama lietošana valstī joprojām ir apdraudēta," atzinusi TM.

Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc satura, skaidrots ministrijas atzinumā.

Arī Saeimas Juridiskais birojs secinājis, ka likumprojektā ir Satversmei neatbilstošas normas, līdz ar to likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu.

Kuzmins pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka LKS tālākās rīcības plāns būs atkarīgs no tā, kas tieši būs rakstīts CVK lēmumā, ko partija saņems piektdien. "Tad mēs lemsim, vai šo atteikumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā vai iesniegt likumprojektu ar vairākiem grozījumiem," skaidroja Kuzmins.

Vaicāts, vai būtu nepieciešams iesniegt grozījumus Satversmē, LKS pārstāvis atbildēja, ka Satversmes grozījumu viņa ieskatā nebūtu lietderīgi. Viņš pieļāva, ka būtu nepieciešami grozījumi LKS iesniegtajā likumprojektā. "Tas atkarīgs no tā, kādas no izskanējušajām pretenzijām parādīsies Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumā, ko mēs vēl nezinām," skaidroja Kuzmins.