Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka darba tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darbiniekiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu – zināšanas. Arī gadījumos, kad uzņēmuma darbība nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Grozījumu autori vērš uzmanību, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. "Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie," skaidrots anotācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
