Balsošanas iespējas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varētu paplašināt, paredz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sagatavotais priekšlikums, kas trešdien uzklausīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Uz sēdi bija ieradies CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš deputātus iepazīstināja ar komisijas priekšlikumu, kuru atbalsta gadījumā varētu piemērot jau nākamajās EP vēlēšanās – 2019. gadā.
Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem EP vēlēšanās vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, var nobalsot vai nu pa pastu, vai savlaicīgi reģistrējoties balsošanai klātienē kādā no iecirkņiem Latvijā. Latvijā var nobalsot tikai vēlēšanu iecirknī, kuru vēlētājs ir akceptējis 18 dienas pirms vēlēšanas dienas.
CVK ieskatā vēlētāju ērtībām un aktivitātes paaugstināšanai nepieciešams rast drošu risinājumu ar samērīgām izmaksām, lai vēlētājs varētu nobalsot arī citā, viņam ērtākā vēlēšanu iecirknī.
Līdz ar to CVK rosina noteikt, ka vēlētājs var nobalsot klātienē vēlēšanu iecirknī ārvalstī, kā arī iepriekšējās balsošanas dienās vēlētājs var nobalsot jebkurā iecirknī.
CVK izstrādātais risinājums paredz, ka vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso personiski ierodoties kādā no izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā, vai pa pastu.
Ne vēlāk kā 18 dienas pirms vēlēšanu dienas ārvalstīs dzīvojošam vēlētājam būtu jāreģistrējas izvēlētā iecirkņa vēlētāju sarakstā. Savukārt, lai reģistrētos balsošanai pa pastu, vēlētājam ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas jāreģistrējas tam.
Paredzēts, ka reģistrēties balsošanai varēs elektroniski vai pārstāvniecībās.
Tāpat CVK rosina noteikt, ka vēlētājs Latvijā iepriekšējās dienās varēs nobalsot jebkurā iecirknī. Paredzēts, ka balsošana citā iecirknī piemērojama tikai un vienīgi iepriekšējās balsošanas dienās, savukārt vēlēšanu dienā vēlētājs varēs apmeklēt tikai reģistrēto iecirkni.
Ja priekšlikums gūs Saeimas deputātu atbalstu, tad jaunā kārtība varētu kalpot kā pieredze, gatavojoties 2021. gada pašvaldību un 2022. gada Saeimas vēlēšanām. CVK pārstāvis Ritvars Eglājs sēdē norādīja, ka no trim vēlēšanu veidiem Latvijā EP vēlēšanas ir tieši tās, kuras varētu pavadīt eksperimenti.