Ašeradens iztur uzticības balsojumu; atzīst – OIK ieviešana bijusi kļūda  (447)

Ašeradena demisijas pieprasījumu atbalstīja 34 deputāti, pret bija 48 parlamentārieši, bet vēl 1 deputāts atturējās.

Jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju iepriekš aktualizējās saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu daļai iedzīvotāju obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas dēļ.

Debates Saeimā sākās ar ekonomikas ministra uzrunu deputātiem. Jau uzrunas sākumā viņš pauda, ka OIK ieviešana ir "fundamentāla, nacionāla, makroekonomiska kļūda".

"Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas Savienības telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus enerģētiskajā neatkarībā un videi draudzīgas enerģijas ražošanā. Tādu valstu ir daudz, taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kura cēlu mērķu vārdā – enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana, neizvērtējot savas reālās iespējas un nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvu risinājumu lamatās," atzina ministrs.

Viņš uzskaitīja to, ko Ekonomikas ministrija (EM) viņa vadībā ir paveikusi OIK sloga mazināšanā. Uzrunas laikā koalīcijas partneri ministru uzmundrināja ar aplausiem.

Ašeradens secināja, ka valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK kā vēstures paliekas likvidāciju. "Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt," secināja ministrs.

Viņš no tribīnes aicināja premjeru Māri Kučinski (ZZS) izveidot "augsta līmeņa vietējā un starptautiskā līmeņa ekspertu grupu, iesaistot tajā politiķus, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus un vienoties, kā atteikties no vēsturiski neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm."

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga no tribīnes uzstāja, ka apvienība uztur prasību par Ašeradena demisiju.

"Mēs devām Ašeradena kungam laiku, lai novērstu šo situāciju, taču pēc tikšanās ar ministru, reālus tūlītējus problēmas risinājumus mēs tā arī nesaklausījām atšķirībā no šodienas. Tas, ko mēs ieraudzījām, risinājums, ko piedāvāja ministrija, faktiski ietvēra maksājuma sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem – 1000 mazo un vidējo uzņēmēju, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus," no tribīnes pauda Kleinberga.

"Mums pārmet, ka, pieprasot Ašerdena kunga demisiju, rīkojamies pārāk asi. Taču laikam mēs to varam atļauties, jo mūsu rokas, atšķirībā no citu partiju kolēģiem, nesaista vajadzība piesegt savas un savu partijas biedru neizdarības, šaubīgos lēmumus, saistību ar neviennozīmīgiem banku vadītājiem vai ziedojumiem. Mēs varam atļauties pateikt to, ka redzam, ja karalis ir pliks, tad viņš ir pliks," pauda Kleinberga.

Savukārt Ivars Brīvers (LRA) debatēs secināja, ka šīs valdības laikā var arī neizdoties atrast labāku ekonomikas ministru, taču aicināja Ašeradena demisiju atbalstīt. "Ja mēs samierināmies ar domu, ka pēc Latvijas simtgades svinībām lai nāk kaut vai ūdens plūdi, kad Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par trešdaļu, tad lai Ašeradena kungs paliek savā vietā," kritisks bija deputāts.

Deputāts Varis Krūmiņš (LRA) kritizēja mikrouzņēmumu sistēmu valstī, pie tā vainojot Ašeradenu. "Neapšaubāmi, ka ar grozījumiem Mikrouzņēmuma likumā ir veiktas vairākas nepatīkamas izmaiņas, kuras pēc būtības neatbilst tam, ko savulaik vēlējās panākt ar šo uzņēmumu darbības formu. Par 60% ir samazināts maksimālais apgrozījuma apmērs, kura dēļ varam uzskatīt, ka mikrouzņēmumu ēra strauji tuvojas savam galam," kritisks bija Krūmiņš.

Lēmuma projektu par ekonomikas ministra demisiju iepriekš Saeimā iesniedza LRA un tai pietuvināti deputāti: Nellija Kleinberga, Juris Viļums, Varis Krūmiņš, Jānis Ruks, Rihards Melgailis, Ivars Brīvers, Arvīds Platpers, Edvards Smiltēns, Mārtiņš Šics un Silvija Šimfa.

Vēstīts, ka pagājušajā nedēļā pēc LRA Saeimas frakcijas deputātu tikšanās ar ekonomikas ministru Ašeradenu un viņa piedāvāto risinājumu uzklausīšanas saistībā ar elektroenerģijas rēķinu samazināšanu LRA lēma pieprasīt ekonomikas ministra demisiju.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% lielāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

No šā gada 1. janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļauj mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazina izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību, skaidro EM.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018. gada 1. janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.