Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) pauž aizdomas, ka ir Saeimas deputāti, kuri ne reizi nav uzkāpuši parlamenta tribīnē, jo neprot latviešu valodu.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā skatīja likumu grozījumus, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Šie grozījumi izpelnījās plašas deputātu debates, turklāt tribīnē kāpa arī izglītības un zinātnes ministrs.
Viņš bija kritisks: "Vai jums neliekas absurda situācija, ka 27 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas mēs diskutējam, kādā valodā mācīt mūsu skolās. Vai jums neliekas, ka mēs esam tiktāl ieslīguši dažādos spriedelējumos, iebildumos, atrunās, spekulācijās, puspatiesībās, ka mēs esam pazaudējuši jēgu šais diskusijās un to skaidro pamatu, ka izglītībai Latvijā ir jābūt latviešu valodā. "
Ministrs atgādināja, ka budžeta pieņemšanas laikā žurnālisti mēdz aptaujāt deputātus, lai noskaidrotu, cik labi viņi to pārzina.
"Tad reiz bija tāds eksperiments, ka žurnālisti uzrunāja deputātus un teica: "Vai mēs tagad nevaram pāriet uz angļu valodu, lai pārliecinātos vai deputāti prot svešvalodas?" Interesanti! Kā ir ar latviešu valodu? Kā būtu, ja veiktu eksperimentu un parunātu ar deputātiem latviski? Man liekas, ka ir deputāti, kas šajā tribīnē ne reizi nav uzkāpuši, jo neprot. Deputāti – nevis tikai valsts iedzīvotāji," pikts bija Šadurskis.
"Šis nav Šadurska likums. Šis ir valdības virzīts uz Saeimu likumprojekts," atgādināja izglītības un zinātnes ministrs.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā.
Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.
Kā iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā, Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi paredz likumā noteikt mācību valodas proporcijas bilingvālajā izglītībā pamatskolas posmā. 1.-6. klasē paredzēts, ka pusei jeb 50% mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9. klasē valsts valodā bērniem jāapgūst 80% mācību priekšmetu.
Savukārt vidusskolā paredzēts izveidot vienotu vidējās izglītības programmu latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
