Ja pret "ierindas" graustu īpašniekiem Rīgas dome ir nepielūdzama, uzdodot īpašumus sakārtot piespiedu kārtā un maksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi, tad pret kultūras pieminekļu īpašniekiem attieksme ir pretimnākoša. Konkursā kultūras pieminekļu saglabāšanai šogad pieejams pašvaldības līdzfinansējums 900 tūkstošu eiro apmērā. Komisijas saņemtie projekti gan krietni pārsniedz programmas budžetu – pieteikti 136 objekti par 2,3 miljoniem eiro.
Konkursa nolikums paredz, ka pašvaldība finansē līdz 50% no atjaunošanas darbu izmaksām, bet ne vairāk par 20 tūkstošiem eiro "lielajiem" pieminekļa restaurācijas un atjaunošanas projektiem, un ne vairāk par 5000 eiro "mazajiem" pieminekļa elementu atjaunošanas darbiem. Finansējumu īpašniekiem piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un pieņemšanas. Līdzfinansējuma tīkotāju īpašumam nedrīkst būt noteikts grausta statuss.
"Lielajā" programmā pieteikti 120 projekti, kas cer saņemt līdzfinansējumu kopumā 2,2 miljonu eiro apmērā. Savukārt "mazajā" programmā pieteikti 16 projekti par 66 tūkstošiem eiro. 55 no pieteiktajām ēkām ir Valsts vai vietējās nozīmes pieminekļi.
Tā kā visiem naudas nepietiks, Vidi degradējošo būvju komisija 23. martā svītros projektus, kas neatbilst konkursa prasībām. Savukārt 27. aprīlī gaidāmi konkursa rezultāti. Nav izslēgts variants, ka konkursam atvēlēto summu Rīgas dome paaugstinās, grozot pašvaldības budžetu.
Šogad konkursam pieteikt varēja objektus, kas atrodas arī ārpus Rīgas vēsturiskā centra. Īpašnieki tā arī darījuši, piesakot kopumā 16 projektus ārpus centra – sešus Āgenskalnā, pa diviem Dzegužkalnā un Maskavas priekšpilsētā, bet pa vienam Teikā, Torņakalnā, Vecāķos, Čiekurkalnā, Pleskodālē un VEF rajonā.
Kopā iesniegti 20 projekti, kuros īpašnieks vēlas gūt līdzfinansējumu koka ēku atjaunošanai. Vecākā pieteiktā koka ēka uzcelta 1840. gadā un atrodas Friča Brīvzemnieka ielā 7 (attēlā). Savukārt pats vecākais konkursā pieteiktais nams ekspluatācijā nodots 1766. gadā un atrodas Peldu ielā 23.
Konkurss "Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai" īstenots arī iepriekš. Piemēram, pērn pašvaldība līdzfinansējusi par kultūras pieminekļiem atzītu ēku atjaunošanu Aleksandra Čaka ielā 55, Bruņinieku ielā 81, Brīvības ielā 214, Lāčplēša ielā 18 un Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 18. Kopumā 2017. gadā pašvaldība līdzfinansējumu piešķīra 70 kultūras pieminekļu sakārtošanas projektiem, bet kopumā sakārtoja 205 graustus.
Taču graustu skaits Rīgā turpina augt. Atsaucoties uz Īpašuma departamenta sniegtajiem datiem, Latvijas Radio vēstīja, ka kopš 2012. gada par graustiem atzīto būvju skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – pērn graustu sarakstā iekļauto ēku skaits sasniedzis gandrīz 600. Līdz ar graustu vairošanos aug arī pašvaldības iekasētais NĪN. Ja 2012. gadā vidi degradējošo ēku īpašnieki pilsētas budžetam paaugstināta nodokļa veidā samaksāja aptuveni 15 000 eiro, tad 2017. gadā jau vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.
Portāls "Delfi" jau pētīja Rīgas "graustu miljonārus" un viņu praksi apjost savus īpašumus ar dekoratīvu celtniecības sietu, solot drīz sākt ēku atjaunošanu. Taču būvdarbu vietā seko ēkas norakstīšana ārzemēs dzīvojošiem un Latvijā nepazīstamiem īpašniekiem vai centieni graustu pārdot.
No grausta statusa nav izmukuši arī labi zināmi galvaspilsētas nami, piemēram, ēka Brīvības ielā 55, kur saimnieko Ekonomikas ministrija, kā arī nams Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti bijušajiem prezidentiem Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
