Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) tic, ka iecere piešķirt pabalstu laulātajam 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas tiks atbalstīta un pieņemta.
Pēc viņa paustā, Labklājības ministrija (LM) un Saeimas darba grupa ļoti nopietni un aktīvi strādā pie grozījumu likumā par valsts pensijām izstrādes. "Mēs gribam atrast kādu pārejas posmu, lai mīkstinātu materiālo problēmu, kas rodas, ja viens no laulātajiem aiziet," sacīja ministrs, piebilstot, ka Latvijā īpaši nabadzības riskam pakļauti tieši vientuļie pensionāri.
Viņš norādīja, ka priekšlikums laulātajam saņemt pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas pilnībā varētu negūt atbalstu, tomēr atbalstu varētu gūt pārejas periods, proti, ka šo summu dzīvesbiedrs saņem vēl gadu pēc laulātā nāves.
Reirs atzina, ka Latvijā sievietēm pensijas ir mazākas, jo viņas nereti strādā mazāk, bet vairāk pieskata bērnus, kā rezultātā viņām ir mazākas pensijas nekā dzīvesbiedram. Savukārt vīriešu dzīves mūžs mēdz būt īsāks, un šī iemesla dēļ "lielā pensija" ģimenei "aiziet" ātrāk.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ vienojās izstrādāt grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredzētu, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.
Saeimā darbojas darba grupa, kas vērtēja priekšlikumus pensionāru atbalstam, un Andris Siliņš (ZZS) informēja komisiju par darba rezultātiem. Kopumā atbalstu guva divi ierosinājumi - opozīcijas deputāta Andreja Klementjeva (S) iniciatīva par pabalstu pensionāru atraitņiem, kā arī priekšlikums piemaksu par uzkrāto darba stāžu palielināt arī tiem, kuri pensionējušies 1996. gadā.
Atbalstu šiem ierosinājumiem pauda arī LM, savukārt Finanšu ministrija (FM) vērsa uzmanību uz papildu izdevumiem. Komisija vienojās par atbalstu šiem priekšlikumiem, tāpēc sadarbībā ar LM un FM tiks izstrādāti grozījumus likumā par valsts pensijām. Tāpat arī tiks veikti aprēķini par nepieciešamo finansējumu.
Klementjevs komisijas sēdē skaidroja, ka tika pētīta arī citu valstu prakse attiecībā uz atbalstu pensionāru atraitņiem. Latvija Eiropas Savienībā ir viena no pēdējām valstīm, kur joprojām nav ieviesta pārdzīvojušā laulātā pensija, uzsver deputāts. Viņš arī norādīja uz to, ka Latvijā pēdējos gados būtiski palielinājies senioru nabadzības risks, turklāt ļoti augsts nabadzības risks ir tieši vientuļajiem senioriem. Klementjevs piebilda, ka par šīs normas piemērošanas termiņiem vēl tiks diskutēts.
Darbs pie likumprojekta šo izmaiņu ieviešanai turpināsies darba grupā 28. martā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
