Vāc parakstus par automātisku kļūšanu par orgānu donoru pēc nāves  (265)

Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Andis Vaičulis. Viņš skaidroja, ka Latvijā ir liela problēma ar donoru orgānu pieejamību - daudzi cilvēki, kuru dzīvi varētu uzlabot vai glābt, veicot orgānu pārstādīšanu, ir spiesti gaidīt donoru orgānus un bieži vien tā arī nesagaida. Realizējot šo iniciatīvu, cilvēki, kuriem nepieciešami donoru orgāni, tos ne tikai saņemtu, bet arī savu rindu sagaidītu ātrāk nekā tagad.

Pašlaik darbības kārtību ar donoru orgāniem nosaka likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Tas paredz, ka cilvēkiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir jāiesniedz iesniegums ar atļauju vai aizliegumu savu orgānu izmantošanai pēc nāves. Tā kā cilvēkam pašam ir jāsniedz iesniegums ar atļauju izmantot viņa orgānus pēc nāves, tad liela daļa cilvēku šo iespēju nemaz neapsver, līdz ar to cilvēku, kas piekrīt kļūt par orgānu donoriem, ir ļoti maz, norādīja Vaičulis.

Iniciatīvas mērķis ir mainīt esošo kartību, paredzot, ka visi cilvēki automātiski kļūst par orgānu donoriem pēc savas nāves, vienlaicīgi ieviešot kārtību, ka cilvēki, iesniedzot iesniegumu, var atteikties būt par orgānu donoriem. Par bērniem līdz 18 gadu vecumam šādu iesniegumu varētu iesniegt viņu vecāki, un tas būtu spēkā līdz bērna pilngadībai.

"Aicinu ieviest jaunu kārtību, kas paredz, ka visi cilvēki kļūst par orgānu donoriem, vienlaicīgi paredzot iespēju atteikties no kļūšanas par orgānu donoru, iesniedzot iesniegumu. Esošā kartība paredz, ka gadījumā, ja cilvēks nav devis piekrišanu vai aizliegumu izmantot savus orgānus pēc nāves, tad viņa radinieki pēc viņa nāves arī var lemt par atļauju vai aizliegumu izmantot mirušā cilvēka orgānus transplantācijai. Esošais regulējums faktiski rada situāciju, ka orgānu donoru ir ļoti maz, jo cilvēki paši neraksta šādu iesniegumu slinkuma dēļ, savukārt pēc cilvēka nāves viņa radinieku atrašana aizņem laiku, kā arī radinieku emocionālais stāvoklis bieži vien neļauj pieņemt lēmumu par tuvinieka orgānu ziedošanu transplantācijai. Ieviešot jauno kārtību, cilvēki, kas gaida transplantāciju, iegūs iespēju ātrāk saņemt sev nepieciešamos orgānus," skaidroja Vaičulis.

Viņš zināja teikt, ka pašlaik kļūt par orgānu donoriem pēc nāves izvēlas maz cilvēku, savukārt, ieviešot jauno kārtību, par potenciāliem orgānu donoriem kļūtu lielākā daļa sabiedrības. Ņemot vērā, ka transplantācijai pamatā izmanto jaunu cilvēku orgānus, kuri parasti nedomā par nāvi un līdz ar to arī par iespēju ziedot orgānus, sanāk, ka viņi esošajā sistēmā neraksta iesniegumu par orgānu ziedošanu, nobažījies iniciatīvas autors.

"Jauni cilvēki pārsvarā iet bojā dažāda veida negadījumos, piemēram, autoavārijās, neievērojot drošības tehniku, noslīkstot., kuru iemesls ir pārgalvība un nerēķināšanās ar savu un apkārtējo cilvēku drošību un dzīvību. Līdz ar to šie cilvēki ar orgānu ziedošanu pēc nāves varētu palīdzēt tiem, kas vēlas dzīvot. Tomēr svarīgākais, ka jaunā kārtība nodrošinātu palīdzību mūsu līdzcilvēkiem - to palīdzību, ko viņi nesaņem, jo mums ir slinkums padomāt par savu dzīvi un uzrakstīt iesniegumu par orgānu ziedošanu," pauda Vaičulis.

Kā ziņots, nozares darba grupa patlaban spriež, vai Latvijā mainīt likumu, kas daudz striktāk noteiks - ja cilvēks nav kategoriski aizliedzis savus orgānus izmantot pēc nāves, viņš to ir atļāvis, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Tas ir svarīgi, jo nereti tieši aizgājēja tuvinieki aizliedz orgānu pārstādīšanu un nāvei nolemj arī tos, kuriem jauna sirds, nieres vai plaušas palīdzētu dzīvot. Likumā gribot arī nodalīt atļauju izmantot orgānus tikai transplantēšanai no atļaujas ļaut ķermeni izmantot arī medicīniskiem pētījumiem, kā arī noteikt ārsta atbildību.

Lai gan likums jau tagad paredz, ka Latvijā darbojas piekrišanas prezumpcija, ārsti gribot, lai viss ir konkrētāks. Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jukšinskis pauda, ka vēlme ir minēto noteikt skaidri, lai tā pasargātu gan donorus, gan ārstus, gan orgānu saņēmējus.

Darba grupā iesaistīti Veselības ministrijas un slimnīcu pārstāvji, kā arī pacientu organizācijas.

Patlaban mazāk kā 1% Latvijas iedzīvotāju ir lieguši vai atļāvuši savus orgānus izmantot pēc viņu nāves.

Mediķi atgādina, ka viens cilvēks, kuram pierādīta smadzeņu nāve, var palīdzēt dzīvot astoņiem citiem.