Pāvests Francisks no Rīgas uz Aglonu dosies helikopterā; vizītē līdzi būs 'papamobilis'  (208)

Turklāt pāvests esot palūdzis, lai viņam braucienam no Rīgas lidostas uz Valsts prezidenta pili nedod limuzīnu, bet vienkāršu mašīnu. Kāda Latvijas valdības izpratnē šī vienkāršā mašīna būs, tas gan pagaidām vēl nav zināms, bet tikšot "risināts dialoga ceļā," pirmdien "Rīga TV24" stāstīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Savukārt, tā kā Aglona no Rīgas ir 250 kilometru attālumā, nokļūšana tur prasa daudz laika. Pāvesta vizītei Latvijā ir paredzēts "maz stundu", tāpēc "mēs nevaram atļauties tērēt viņa dārgo laiku šādam pārbraucienam līdz ar to būs helikopters," sacīja arhibīskaps.

Stankevičs stāstīja, ka ir plānots, ka lidostā pāvestu Francisku sagaidīs Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tad viņš dosies vizītē uz prezidenta pili, tad noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, tad ir ieplānots ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā, kur savas vizītes laikā Latvijā pirms 25 gadiem bija arī pāvests Jānis Pāvils II. Pēc tam paredzēta 30 minūšu ilga tikšanās ar vecajiem ļaudīm sv. Jēkaba katedrālē, pēc tam viņš dodas uz Aglonu, kur tiks svinēta svētā mise.

Protokols paredz, ka pa Rīgas centru un pa Aglonu pāvestam ir jāpārvietojas "papamobilī".

Attēlā: Pāvests Francisks šā gada janvārī vizītē Čīlē pārvietojas ar "papamobili". Foto: AFP/Scanpix/LETA.

Stankevičs minēja, ka vispieejamākais cilvēkiem pāvests būs Aglonā, kur ir 200 000 vietu, un tur "nebūs nekādu problēmu, tur visi varēs piedalīties". Savukārt Doma laukumā paredzēts izvietot ekrānus, lai tie, kuri netiks baznīcā, varētu vērot notiekošo. Jēkaba katedrāle ir maza, turklāt tur ar pāvestu tiksies ierobežots cilvēku loks – pamatā vecāka gadagājuma ļaudis. Stankevičs pieļāva, ka arī katedrālē notiekošais tiks translēts uz lielajiem ekrāniem

Pie precīzām vizītes detaļām tiks strādāts, sacīja arhibīskaps.

Pāvests Latvijā būs vienu dienu, un "mēs varam būt laimīgi, ka viņš vispār ierodas pie mums, jo viņam ir "tāds žūksnis" ar ielūgumiem (..) Daudziem viņš uzreiz pasaka "nē", bet Latvijas gadījumā tā nebija," sacīja garīdznieks. Turklāt daudzas "lielās" valstis grib redzēt viņu pie sevis. "Tas nozīmē, ka mēs viņa acīs esam īpaši," sacīja Stankevičs.

Par tēmām, kādas tiks apspriestas un akcentētas vizītes laikā, vēl jautājums esot atklāts, jo tēmas izvēloties pats pāvests.

Stankevičs atzīmēja, ka pāvests noteikti neuzskata par galveno uzdevumu "norādīt uz augoņiem tai vietā, kur ierodas", bet gan cenšas nest iedrošinājumu un cerību. "Iespējams, ka viņš pateiks arī kaut ko un norādīs uz jomām, kur varbūt vēl jāpiestrādā, bet viņa galvenais uzdevums ir stiprināt cilvēkus. Gan jau viņš pateiks kaut ko aktuālu mums, par to varam nešaubīties," sprieda arhibīskaps.

Tāpat viņš sacīja, ka pāvesta vizītei Latvijā ir izveidots arī īpašs logo (attēlā), kurā atveidota Latvijas kontūra, ar Aglonu kā centrālo punktu, kur redzama Aglonas sanktuārijā esošā Marijas svētglezna.

Attēla avots: Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs.

Kā lozungs izvēlēts ticīgo aicinājums, lai Kristus māte Marija palīdz būt uzticīgiem tam mantojumam, ko "esam saņēmuši no mūsu senčiem, lai šī zeme, kas saucas Terra Mariana (Marijas zeme) nepazaudē savu identitāti, savas kultūras vērtības," sacīja Stankevičs.

Viņš atgādināja, ka 1215. gadā jaunkristītā Livonijas zeme tika pasludināta par Terra Mariana jeb Dievmātes zemi.

Stankevičs pauda, ka pāvesta Franciska galvenā rūpe ir nevis attīstīt teoloģiju un pie tā strādāt, bet iedarbināt baznīcas resursus, lai risinātu esošās problēmas.

Kā ziņots, pāvests Francisks Latviju apmeklēs pirmdien, 24. septembrī. Franciska vizīte Baltijas valstīs norisināsies no 22. līdz 25. septembrim, kuras laikā viņš apmeklēs arī Viļņu un Kauņu Lietuvā un Tallinu Igaunijā.

Romas katoļu baznīcas galva Baltijas valstis apmeklējis tikai vienreiz – 1993. gada septembrī, kad vizītē ieradās pāvests Jānis Pāvils II.

Francisks ir 266. Romas katoļu baznīcas pāvests. Viņš amatā nomainīja Benediktu XVI, kurš paziņoja par atkāpšanos no amata.

Horhe Mario Bergoljo, kurš pēc ievēlēšanas par pāvestu pieņēma Franciska vārdu, ir itāļu izcelsmes, dzimis 1936. gada 17. decembrī. Viņš ir arī Vatikāna vadītājs. Franciskam ir vienlaikus Argentīnas un Vatikāna pilsonība.

Viņš studējis Argentīnā un Vācijā. 1969. gada decembrī ticis ordinēts par priesteri, 2001. gada februārī kļuvis par kardinālu un no 1998. līdz 2013. gadam bija Buenosairesas arhibīskaps.

2013. gada 13. martā Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu.

Viņš ir pirmais jezuīts, pirmā persona no dienvidu puslodes un no Amerikas, kurš ticis ievēlēts par pāvestu. Tāpat viņš ir pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs no ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā. Francisks ir pirmais pāvests pēc Jāņa Pāvila I, kas pieņēmis vēl neizmantotu pāvesta vārdu.