'Rīgas namu pārvaldnieks' iecerējis tipveidā renovēt daudzdzīvokļu namus  (129)

RNP valdes priekšsēdētājs Gontarevs, kurš šo amatu ieņem kopš pērnā gada oktobra, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē klāstīja, ka septiņu gadu laikā uzņēmuma veikto remontdarbu apjoms audzis gandrīz septiņkārt – no 2,18 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 15,3 miljoniem eiro pērn. Šogad uzņēmums ieplānojis veikt remontdarbus 23 miljonu eiro apmērā.

Līdz 2017. gadam renovācija veikta vien piecās daudzdzīvokļu mājās, bet 62 RNP apsaimniekotas ēkas pieņēmušas lēmumu par dalību māju atjaunošanas līdzfinansēšanas programmā.

RNP aplēsis, ka vairums pārvaldīto namu celti pirms 50 līdz 70 gadiem. Tā kā remontdarbi līdz šim veikti izlases veidā, turpmāko 10 līdz 15 gadu laikā daļa ēku varētu tik ļoti novecot, ka ar daļējiem atjaunošanas darbiem vairs nepietiks. Problēmas rada apstāklis, ka vairumā īpašumu nepieciešamais remontdarbu finansējums neatbilst dzīvokļu īpašnieku maksātspējai. Gontarevs rekomendē nojaukt ēkas, kuru atjaunošana ir ekonomiski nepamatota, ja vien tās nav atzītas par kultūras pieminekļiem.

Savukārt par Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu ēkas renovācijai lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku nepaspēs vienoties esošā finansējuma ietvarā, prognozē Gontarevs. Viņaprāt, risinājums ir daudzdzīvokļu namiem veikt rūpniecisku tipveida renovāciju, kas varētu notikt bez līdzšinējās kārtības, ka atjaunošana jāatbalsta divām trešdaļām ēkas iemītnieku. Līdz 2021. gadam Gontarevs apņēmies atjaunot līdz 15% no RNP pārvaldītajām ēkām.

Tā kā kvartālos ēkas celtas vienā laika posmā un pēc vienotiem projektiem, RNP plāno izstrādāt vienotu kvartālu attīstības modeli. "Ja kāds grib individuāli izpausties – lūdzu. Bet, skatoties no pilsētas viedokļa, kvartālos ir jāievieš kārtība namu pagalmu izskatos. Atkritumu tvertnes, autostāvvietas un citi pagalmu elementi visos pagalmos jāizkārto pēc viena parauga," sēdē klāstīja RNP valdes priekšsēdētājs Gontarevs.

Vēstīts, ka 2015. gada augustā Valsts kontrole publiskoja "Rīgas namu pārvaldniekā" veikto revīziju, kurā secināts, ka dzīvokļu īpašnieki apmaksā uzņēmuma izšķērdību. Proti, RNP, sniedzot ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu nesaistītus pakalpojumus, 2013. un 2014. gadā ir guvusi ieņēmumus vismaz 2,41 miljona eiro apmērā, taču ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas ir seguši dzīvokļu īpašnieki, jo tikai neliela daļa no šo pakalpojumu izmaksām ir attiecināta uz pārējo saimniecisko darbību, bet lielākā daļa – uz pamatdarbību, nepamatoti paaugstinot pārvaldīšanas maksu.

Tostarp Valsts kontrole konstatēja, ka laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam RNP, iespējams, fiktīvi nodarbināti 12 darbinieki. Viņi par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Valsts kontrole vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura sāka kriminālprocesu un nodeva to izmeklēšanai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Pērn aprīlī policija beidza izmeklēšanu, secinot, ka fiktīvās nodarbināšanas cēlā no RNP izkrāpti 150 tūkstoši eiro. Kriminālvajāšanu uzsāka pret 12 personām.

Prokuratūrā portāls "Delfi" noskaidroja, ka attiecībā pret vienu personu lieta ir izdalīta un nosūtīta uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu. Vēl pret vienu personu ir pieņemts prokurora priekšraksts par sodu, nosakot sodu 18 minimālo mēnešalgu apmērā. Šis sods ir stājies spēkā un jau apmaksāts. Savukārt pret 10 personām turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

2016. gada janvārī Rīgas dome paziņoja, ka pašvaldības Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi mēra Nila Ušakova (S) uzdoto pārbaudi par uzņēmuma finansiāli saimniecisko darbību 2014. gadā un pārvaldes ziņojumā par veikto revīziju nav konstatēti pārkāpumi, kas liktu lemt par valdes locekļu atsaukšanu.

Pēc kriminālprocesa sākšanas Rīgas domes opozīcija 2017. gada 3. maijā sasauca ārkārtas sēdi, kurā rosināja atlaist RNP valdes priekšsēdētāju Ivo Leci, kā arī pārējos valdes locekļus. Šo ieceri pozīcija noraidīja. Mēnesi vēlāk mērs Ušakovs paziņoja, ka reformēs RNP, jo klibojot uzņēmuma darba kvalitāte ar klientiem.

Pērn oktobrī dome nomainīja RNP vadību, Leča vietā ieceļot kādreizējo SIA "Latio Namsaimnieks" vadītāju Aivaru Gontarevu. Lecis darbu uzņēmumā turpināja kā valdes loceklis. Valdē arīdzan strādā Ardis Pāvilsons.

2016. gadā RNP nopelnīja 505 tūkstošus eiro, apgrozot 58,97 miljonus eiro. Uzņēmumu izveidoja 2010. gada 29. decembrī, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. RNP pilnībā pieder Rīgas pašvaldībai.

Šobrīd RNP apkalpo 167 tūkstošus klientu un uzņēmuma pārvaldījumā ir vairāk nekā 4200 dzīvojamo māju, kuru kopējā apsaimniekojamā platība pārsniedz astoņus miljonus kvadrātmetru.