Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte pēc aizvadītajiem pasākumiem žurnālistiem pastāstīja, ka policija aizturējusi divus cilvēkus pret kuriem sākta administratīva lietvedība. Viena no šīm personām aizturēta par atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā, bet otra - par Likuma par sapulcēm, piketiem un gājieniem pārkāpumu. Likumsargi skaidro, vai abas personas ir Latvijas vai citu valstu pilsoņi.
Piektdienas pēcpusdienā Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska portālam "Delfi" pastāstīja, ka abas pie Brīvības pieminekļa aizturētās personas ir atbrīvotas. Viņām noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli. Noskaidrots, ka viens no aizturētajiem bijis Latvijas iedzīvotājs. Viņam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa (LAPK) 171. panta par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. Par to izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro. Par piemērojamo soda apmēru lems Valsts policija.
Savukārt otrs aizturētais bijis ārvalstu iedzīvotājs. Viņam noformēts administratīvais protokols pēc LAPK 174.3 panta par sapulču, gājienu un piketu norises kārtības pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 eiro. Par piemērojamo sodu šajā gadījumā lems tiesa.
Kopumā pasākumi aizvadīti mierīgi, un tajos piedalījās ap 1500 cilvēku. Policija strādāja pēc speciāla plāna, un policisti tika iesaistīti tādā apjomā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, atzina Šulte.
Savu pasākumu pašvaldībai pieteikusi arī biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja", taču dome lēmusi, ka tas nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem. Līdz ar to biedrībai jāizvēlas, vai rīkot savu pasākumu citā vietā, bet līdztekus ar citiem pasākumiem, vai arī pēc abiem pārējiem pasākumiem.
Drošības policija (DP) iepriekš norādījusi, ka šogad saistībā ar 16. marta pasākumiem konfrontācijas riski ir līdzīgi kā iepriekšējos gados, pēdējos gados samazinājusies protesta pasākumu intensitāte, bet galvenās pret 16. marta publiskajiem pasākumiem vērstās aktivitātes notiek informatīvajā telpā.
Drošību sargājošā iestāde minējusi, ka Krievijas informācijas resursi, visticamāk, arī šogad izmantos Krievijas propagandas radīto mītu, tendenciozi interpretējot leģionāru dienas atceres pasākumus kā apliecinājumu "fašisma atdzimšanai" un "vēstures pārrakstīšanai".
Tāpat DP informēja, ka uz 16. marta publisko pasākumu plāno ierasties ārvalstnieki, lai pievienotos gan gājiena dalībniekiem, gan protesta pasākumu rīkotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
