'Mājas – kuģa' radīto neskaidrību novēršanas grozījumi raisa spraigas debates  (75)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Anrijs Matīss (V) pauda, ka grozījumi sagatavoti, lai novērstu Pāvilostas "mājas-kuģa" radītās neskaidrības. Grozījumi Zvejniecības likumā paredzēja noteikt ierobežojumus piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošanai, būvei un remontam, kā arī zvejnieku un ūdens tūristu apmetņu ierīkošanai.

Taču, uzklausot iesaistītās institūcijas, komisija secināja, ka "šie ierobežojumi vairāk ierobežos godīgus zvejniekus nekā šādus te gadījumus ar "māju – kuģi"", skaidroja deputāts. Tāpēc komisijas lēmusi grozījumus tālāk nevirzīt un neatbalstīt.

Deputāts Einars Cilinskis (NA) atzina, "ka likumā, iespējams, ir nedaudz par lielu ierobežojumu attiecībā uz citām darbībām šajā tauvas joslā". Viņš solīja, ka likumprojekta iesniedzēji uz otro lasījumu noteikti iesniegtu precizējumus, tāpēc aicināja likumprojektu atbalstīt.

Kritisks par grozījumiem bija Ivars Zariņš (S): "Nenoliedzami likumdošana šinī jautājumā ir jāsakārto, bet tas veids, kā tas pašlaik tiek darīts, ka pēkšņi, steidzami, tikai vadoties no viena gadījuma, mēģina kaut ko darīt, ir principiāli nepareizs."

"Šie grozījumi ir Zvejniecības likumā, bet, kā jūs zināt, šinī gadījumā ir izrādījies jau, ka šis "kuģis – māja" izrādās ir būve. Tātad to vairs neregulēs pēc Zvejniecības likuma, bet pēc Būvniecības likuma. Tad ir jautājums: ko mēs steidzamības kārtībā tagad gribam mainīt?" neizpratnē bija Zariņš.

"Rezultātā sanāk tā, ka, labojot šo situāciju, vienīgais, kas no šī būs cietēji, tie būs zvejnieki ar savām laivām," secināja deputāts.

Arī Matīss uzsvēra, ka šis risinājums nav pareizs. Būtu nepareizi "šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem, paņemt un izlabot Zvejniecības likumā regulējumu, lai neviens zvejnieks neko piekrastes joslā nevar darīt, tai skaitā izvilkt laivu, tai skaitā nomainīt laivai dēli, vai nodarvot šo laivu".

Matīsa viedoklim "par to zvirbuļu šaušanu ar lielgabalu" pievienojās Seržants, piedāvājot kādu piemēru no dzīves: "Ir tāds zvejnieku ciematiņš bijušais Plieņciems, kas atrodas Engures pašvaldības teritorijā. Un tur vasarā parasti stāv kaut kādas septiņas, astoņas zvejnieku laivas, nelielās plastikāta laivas."

"Pašvaldība ir ierādījusi vienu vietu šajās te apmēram trīs četru kilometru robežās, kur var piebraukt pie jūras ar, pieņemsim, džipu ar piekabi, ielaist šo te laivu tur jūrā un, aizbraucot pa jūru jau kilometrus divus uz vienu, uz otru pusi, vilkt krastā, un tur arī šo laivu turēt. Un tagad tiešām sanāks tā – ja cilvēkam ir jāveic kaut kādi sīki remontdarbi, viņam šis process ir jāveic tagad pretējā virzienā – atkal šī te laiva jāpārvieto tos pāris kilometrus uz vietu, kur ir šis te pašvaldības ceļš, un jāveic šis te sīkais remontiņš," turpināja Seržants.

Savukārt deputāts Edgars Putra (ZZS) vērsa uzmanību, ka īpašnieks "māju – kuģi" solījis aizvākt. Līdz ar to – ēka pazudīs, bet potenciāli iestrādātie grozījumi likumā paliks.

Saeima grozījumus Zvejniecības likumā pirmajā lasījumā neatbalstīja, likumprojekts tika noraidīts.

Ziņots, ka Pāvilostas "mājas – kuģa" grodi, gan grodi kopā ar uz tiem novietoto ēku ir uzskatāmi par būvi, pēc apsekojuma secinājis Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).