Svētdien, 18. martā, četrus gadus pēc Krimas okupācijas Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus pievērst uzmanību Ukrainas noteiktajiem ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas anektētajā pussalā. Portāls "Delfi" piedāvā aplūkot dažus gadījumus, kad Latvijas pilsoņi, neskatoties uz ministrijas aicinājumu, tomēr nolēmuši uz Krimu doties.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ukrainas normatīvajiem aktiem iebraukt Krievijas okupētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā atļauts tikai caur noteiktiem Ukrainas robežkontroles punktiem likumos noteiktajā kārtībā, saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju.
Pārkāpjot šos noteikumus, vainīgās personas Ukrainā var tikt sauktas pie atbildības un tām var tikt liegta atļauja turpmākai ieceļošanai Ukrainas teritorijā.
ĀM portālam "Delfi" norāda, ka ES pret Krieviju noteikto sankciju ietvaros ir aizliegts sniegt un izmantot organizēta tūrisma pakalpojumus nelegāli anektētās Krimas teritorijā.
Tāpat ĀM aicina Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties sporta un kultūras pasākumos, kurus prettiesiski anektētajā Ukrainas teritorijā Krimā organizē Krievija.
"Lai arī reizēm šiem Krievijas rīkotajiem pasākumiem nosaukumā ir iekļauts vārds "starptautiskais", realitātē tie ir pasākumi, kurus galvenokārt apmeklē Krievijas iedzīvotāji. Ņemot vērā to, ka starptautiski Krimas pussala tiek uzskatīta par Ukrainas sastāvdaļu, Krimā nevar notikt Krievijas rīkots starptautisks pasākums," portālam "Delfi" stāsta ministrijas preses sekretārs Gints Jēgermanis. Viņš atgādina, ka Latvijas pilsoņu piedalīšanās un Latvijas vārda vai valsts simbolikas izmantošana šādos pasākumos ir pretrunā Latvijas ārpolitiskajai nostājai un ir nepieņemami. "Šie cilvēki nepārstāv Latviju un nepauž Latvijas nostāju," skaidro Jēgermanis.
Sportisti, mūziķi un dzīvnieku draugi
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka 2014. gada martā Krimā bija ieradusies novērot “referenduma” norisi. Viņa ir viens no pirmajiem Latvijas iedzīvotājiem, par kura Krimas apmeklējumu vēstīja gan Latvijas, gan starptautiskie mediji. Tolaik ĀM un EP skaidroja, ka Ždanoka Krimā neuzturējās ar Latvijas valsts vai EP institūciju pilnvarojumu un viņa nav uzskatāma par Latvijas un Eiropas Savienības (ES) oficiālu pārstāvi.
Portāla "Delfi" arhīvs un informācija liecina, ka līdz šim ir fiksēti arī vairāki citi precedenti, kad Latvijas kultūras darbinieki, mūziķi un sportisti ir pārkāpuši noteiktos ierobežojumus.
Tā 2016. gadā viens no pasaules labākajiem vindsērfinga sportistiem "Formula Windsurfing" klasē Jānis Preiss pretēji ieteikumiem startēja sacensībās Krimas pussalā. Viņš savulaik portālam "Delfi" atteicās komentēt savu izvēli startēt šajos mačos.
Kopumā 2016. gada rudenī trīs Latvijas vindsērfinga sportisti devās uz Krievijas okupēto Krimas pussalu, kur piedalījās Eiropas kausa izcīņas posmā "Formula Windsurfing" klasē. Sevastopolē notikušajās sacensībās Preiss uzvarēja, bet uz starta līnijas stājās tikai Krievijas sportisti, kā arī trīs Latvijas pārstāvji un viens lietuvietis. Kopā ar pasaules vicečempionu Preisu šajās sacensībās no Latvijas startēja Aleksandrs Ļeontjevs un Romualds Zelčs.
2017. gadā tika publicēta informācija par Latvijas aktiera Ivara Kalniņa iekļaušanu Ukrainas aktīvistu "Mirotvorec" "melnajā sarakstā" par piedalīšanos Maskavas neatkarīgā teātra izrādē Simferopolē 2015. gada vasarā.
Kalniņš gan bija pārliecināts, ka nav neko pārkāpis, savulaik dodoties uz Krievijas okupētās Krimas pilsētu Simferopoli un piedaloties tur izrādē "Meistars un Margarita".
"Man ir Eiropas Savienības pase un Krievijas vīza, tāpēc man ir vienalga, es neko neesmu pārkāpis," sacīja Kalniņš, uzsverot, ka, viņaprāt, portāls "Mirotvorec" ir ne visai draudzīgs pašai Ukrainai.
Tāpat 2017. gadā, kā liecina "Delfi" informācija, notika Latvijas rokgrupas "Relicseed" uzstāšanās Eipatorijā, Krimā. Koncerts Eipatorijā nebija norādīts grupas tūres plānā, bet saturs interneta vietnēs liecināja, ka koncerts ir noticis. Grupa Krimā uzstājās savas Krievijas turnejas laikā.
Blakus sportistiem, mūziķiem un aktieriem uz Krimu devušies arī dzīvnieku draugi. 2017. gadā Sevastopolē notikušajā "starptautiskajā" kaķu izstādē kā tiesneši bija uzaicināti un piedalījās divi Latvijas iedzīvotāji.
Grūti noslēpt informāciju
ĀM vērš uzmanību, ka mūsdienu digitālo informācijas tehnoloģiju laikmetā arvien sarežģītāka kļūst informācijas un faktu slēpšana. "Ja esat apmeklējis Krimas pussalu nelegāli, agrāk vai vēlāk publiskajā vidē par to parādīsies informācija, kas var sagādāt neērtības un finansiālus zaudējumus, kā arī var ietekmēt jūsu ieceļošanas iespējas Ukrainā vai kalpot par iemeslu jūsu saukšanai pie kriminālatbildības Ukrainas teritorijā," skaidroja Jēgermanis.
Vienlaikus ministrija aicina ņemt vērā, ka ĀM nelegāli anektētajā Krimas teritorijā nesniedz konsulāros pakalpojumus un konsulārās palīdzības saņemšanas iespējas ārkārtas situācijās ir ļoti ierobežotas.
Ziņots, ka Krievija 2014. gada februārī uzsāka Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju, bet 2014. gada 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dokumentus par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā.
Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
