Bezdarbnieki par mācību kursu neapmeklēšanu valstij parādā 430 tūkstošus eiro  (163)

"Nereti ir tā, ka bezdarbnieks vienkārši pazūd. Tikai gadījumā, kad bezdarbnieku mēs nevaram uzrunāt un atrast, brīdinājuma kārtā bezdarbnieka parāds tiek nodots tiesu izpildītājam, un parāda piedziņa jau notiek civilprocesa likumā noteiktā kārtībā," raidījumam norādīja NVA Eiropas Savienības fondu projektu departamenta direktors Pāvels Beļisovs.

Piesakoties NVA kursiem, bezdarbniekiem jāatceras ne vien par savām tiesībām, bet arī pienākumiem. Ja kursi nebūs apmeklēti, bezdarbniekam viena mēneša laikā būs jāatmaksā visa saņemtā stipendija, kā arī kursiem atvēlētie līdzekļi. 430 000 eiro parāds uzkrājies kopš 2007. gada, kad NVA sāka aktīvi piedāvāt dažādas apmācības.

Parāds kopumā attiecināms uz aptuveni 1400 personām, no kurām daļa parādu nemaksā, bet citi pamazām mēģina atdarīt nodarītos zaudējumus. Kursus pamet aptuveni 5% pieteikušos bezdarbnieku. Vairums tādēļ, ka atraduši darbu vai saslimuši, bet citi intereses trūkuma dēļ.

Parāds nav jāatmaksā, ja bezdarbnieks var uzrādīt, piemēram ārsta zīmi par saslimšanu vai citus attaisnojošus dokumentus. Tomēr nereti šādu dokumentu nav. Mācību centrā "BUTS" arī skaidro, ka nereti bezdarbnieki pierakstās kursiem tikai, lai saņemtu apmēram 100 eiro mēneša stipendiju, kas domāta transporta un citiem sīkiem izdevumiem.

"Kad viņi saņem šo stipendiju, pēc tam ir vairākas dienas, kad mēs mēģinām viņus sazvanīt un dabūt uz šīm apmācībām. Dažs labs cilvēks varbūt to kuponu paņem tikai tāpēc, ka ir pienākusi kārta," stāstīja mācību centra direktora vietnieks Mārtiņš Segliņš.

Kopumā bezdarbnieku uzkrātās parādu summas var sniegties no dažiem desmitiem centu līdz pat vairākiem simtiem un pat tūkstošiem eiro, jo formālās izglītības kursi izmaksā vismaz 500 līdz 1600 eiro. Katru gadu NVA izdodas atgūt vidēji 40 līdz 50 000 eiro. Kuponu apmācības pērn izmantoja gandrīz 20 000 bezdarbnieku, gadu iepriekš teju 23 000 personu, bet 2015. gadā ap 17 000 darba meklētāju.